Ziņa par iespējamo Kārķu pagastā nokritušo pagaidām neidentificēto objektu joprojām ir nozīmīga ne tikai rakstošo un virtuālo mediju slejās, bet arī ufologu sabiedrībā.
Ziņa par iespējamo Kārķu pagastā nokritušo pagaidām neidentificēto objektu joprojām ir nozīmīga ne tikai rakstošo un virtuālo mediju slejās, bet arī ufologu sabiedrībā. Šajā publikācijā savu viedokli pauž Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes vadība.
“Mūsu interese par notikumu Kārķos beidzās brīdī, kad saņēmām informāciju no Radiācijas drošības centra, ka “Lejasbremmju” apkārtnē paaugstinātas radiācijas nav. Pirmdien saņemta arī ziņa, ka dīķī ūdens ir tīrs un tajā nav nedz alfa, nedz beta vai gamma starojuma. Panikai nav nekāda pamata,” pārliecināts VUGD Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš. Par ūdens analīzēm viņu informēja Radiācijas drošības centra direktora vietnieks Jūlijs Strebkovs.
Glābšanas dienests rīkojies adekvāti
A. Vējiņš noliedz, ka kādā no lietas izpētes etapiem glābšanas dienesta darbinieki būtu rīkojušies neadekvāti. Gluži otrādi, valcēniešu darbības Radiācijas drošības centrā novērtētas visnotaļ atzinīgi.
Viņu visvairāk pārsteidz, ka gandrīz visos rakstos minēts — glābšanas dienesta darbiniekus uzaicinājusi kārķēniete Sandra Pilskalne. “Tā nudien nav taisnība, jo mūs par pagaidām neizskaidroto notikumu informēja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols. Otra neprecizitāte — visur apgalvots, ka mērījumus ar saviem aparātiem veica valcēnieši. Mums tādu nav. Visu koordinēja Radiācijas drošības centra darbinieki. Pirmie mērījumi tika veikti ar robežsargu rīcībā esošajiem instrumentiem. Viens no tiem, padomju laikā ražotais, beidzamo reizi ir kalibrēts 2002. gadā, un nav jābrīnās, ka tas uzrādīja pilnīgi aplamu rezultātu. Otrs bija amerikāņu peidžera tipa aparāts un paaugstinātu radiāciju neuzrādīja,” skaidro A. Vējiņš. Atkārtotos mērījumus nākamajā dienā, 13. februārī, veica Rīgas speciālisti. Radiācijas nebija. Arī Valmierā bāzētie robežsargi mērīja vēlreiz un secināja, ka uztraukumam nav pamata. Latvijā visas valsts telpas pārklājums tiek kontrolēts 24 stundas diennaktī. Katrs paaugstinātas radiācijas gadījums gamma starojuma stacijās nekavējoties būtu redzams.
Mediķi nezina, kā rīkoties
Pirmdien Valkā notika Civilās aizsardzības komisijas sēde. Tajā piedalīties bija uzaicināts arī Kārķu pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Cekuls. A. Vējiņš atzīst, ka pagasta priekšsēdētāju neizdevās pārliecināt — glābšanas dienests ir rīkojies pareizi, jo attiecīgie dienesti pārlieku vilcinājušies, neinformējot pagasta padomi, tātad arī vietējo sabiedrību.
A. Vējiņš un viņa vietnieks Aleksandrs Primaks uzskata, ka kārķēnieši, tostarp arī sabiedrisko attiecību vadītāja S. Pilskalne, bijuši pārlieku “uzvilkti”, krituši panikā un ļāvuši vaļu fantāzijām. Glābšanas dienesta komandieris uzskata, ka kārķēniešiem pašiem vajadzēja internetā sameklēt materiālus un padomus, kas darāms paaugstinātas radiācijas gadījumā. Viņam agrāk neesot bijis saskarsmes ar radiācijas aspektiem, un šis bija gadījums, kad visa nepieciešamā informācija tika sameklēta. Piemēram, Ministru kabineta noteikumos Nr. 152 ir reglamentētas un precīzi uzskaitītas attiecīgo dienestu un pašvaldības nepieciešamās darbības un preventīvie aizsardzības pasākumi. A. Vējiņš vispirms vērsies pie ģimenes ārsta, savukārt tas viņam iedevis Arodveselības centra tālruņa numuru Stradiņa slimnīcā Rīgā. Šis centrs ir darbojies ar Černobiļas katastrofas upuriem, tomēr tā speciālisti A. Vējiņam ieteikuši vērsties Radiācijas drošības centrā, kas nav ārstniecības iestāde. Visbeidzot Stradiņa slimnīcas speciālisti paziņoja, ka pacienta izmeklēšanai nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums un izziņa no objekta, kur notikusi radiācijas noplūde, ka persona ir bijusi kontaktā ar radiāciju. Neviens tā arī nezina, kā saņemt medicīnisko palīdzību, ja avārija nav notikusi konkrētā ražošanas objektā.
Vēlas iegādāties mērinstrumentu
A. Vējiņš šaubās, vai darījis pareizi, paziņojot par pirmo neticami augsto radiācijas mērījumu. “Gribējām, kā labāk, iznāca, kā vienmēr. Sākotnēji patiešām pieļāvām domu par paaugstinātu radiāciju un par to pastāstījām Jānim Ampermanim. Pieļauju, ka viņa tālāk stāstītais, gluži kā notiek makšķernieku vidē, apauga ar aizvien jauniem izpušķojumiem,” spriež A. Primaks. Viņš un komandieris secinājuši, ka glābšanas dienestam Valkas rajonā nepieciešams īpašs tērps un mēraparāts, ar kuru bez grūtībām un kļūdām var izmērīt radiāciju. Padomju laikā šādi kompakti mēraparāti bija mediķiem. Civilās aizsardzības komisija pieņēma lēmumu vadībai rakstīt detalizētu atskaiti par “Kārķu lietu” un prasīt rast iespēju iegādāties šādu aparātu.
Kārķu pagasta padomes priekšsēdis A. Cekuls nebūt nevēlas mest akmeni tikai Valkas glābšanas brigādes dārziņā. Gluži otrādi, viņš uzskata, ka šis akmens dalāms trijās daļās, turklāt valcēnieši pelnījuši vismazāko. “Valkas speciālisti rīkojās gana operatīvi. Saprotami, ka viņiem nav nepieciešamās mērtehnikas. Saprotami, ka robežsargiem ir tikai tas, kas viņiem ir. Visvairāk mani pārsteidza Radiācijas centra darbinieku rīcība. Ja pirmais mērījums bija pozitīvs, turklāt tūkstošiem reižu pārsniedza pieļaujamo, tad tikai pēc diennakts un vienas stundas saņēmām nākamā mērījuma rezultātus. Ko lai domā kārķēnieši visu šo laika sprīdi? Kā lai viņi jūtas, kad pirmā ziņa bija vairāk nekā šokējoša? Ar radiācijas lietām nevar jokot. Mūsu pagasta rīcībā nav tādas informācijas, kāda ir Radiācijas centram, piemēram, ka valsts teritorija ir nepārtrauktā radiācijas izstarojuma kontrolē. Mūsu pagasta iedzīvotājiem bija nevajadzīgs sasprindzinājums,” pārliecināts A. Cekuls. Viņš atbildīgajiem dienestiem pārmet arī to, ka tie neinformēja pagasta vadību par radušos situāciju, bet pašam telefoniski bija jāmeklē atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Tā vai citādi, vienu diennakti Kārķi dzīvoja šausmās, un diezin vai pagasta iedzīvotājiem jāpārmet, ka patiesībā atbildīgie valsts dienesti Latvijā šādām situācijām nav gatavi.
Padomes priekšsēdis nevar piekrist Civilās aizsardzības komisijas sēdes laikā citētajam Artura Gobas apzīmējumam, ka notikums ir tikai “ļembasts”, turklāt par vainīgo tika nosaukta Kārķu pašvaldība. “Vienkāršoti raugoties, varbūt tā arī izskatās, bet, analizējot jezgas sākumu, iemesli ir pavisam citi: robežsargu mērinstruments uzrāda radiāciju; VUGD zvana savai priekšniecībai; ziņa no šiem avotiem nonāk “Degpunktā”, tālāk viss veļas kā sniega pika un nav apturama. Neviens no Kārķiem nevienam medijam neko nav ziņojis un aicinājis uz notikuma vietu,” situāciju secīgi izklāsta A. Cekuls.
Viņš pauda, ka pagasta padome turpmāk nevēlas būt iesaistīta šā sensacionālā notikuma aspektu iztirzāšanā. “Nu ir kļuvis skaidrs, ka pagasta iedzīvotājus tas neapdraud, tāpēc visi turpmākie izmeklējumi un paziņojumi ir zinātnieku un citu ieinteresēto personu ziņā. Kārķu pagasta padome norobežojas no dažādām baumām un sensācijām,” pauž A. Cekuls.
“Uzskatu, ka pašvaldībai un tostarp arī man pārmest, ka esam sacēluši paniku, ir nekorekti un nepamatoti. Tieši otrādi, uzzinot par varbūtējo radiāciju, mēs neinformējām iedzīvotājus, lai neizceltos panika, jo uzskatījām, ka šāda informācija jāsniedz atbildīgajām valsts institūcijām. Joprojām no šīm institūcijām neesam saņēmuši oficiālus pārbaudes rezultātus. Diemžēl dažos medijos ir neprecizitātes, bet tās nemaina lietas būtību. Manuprāt, sabiedrība ir tiesīga zināt, kas īsti notika “Lejasbremmju” dīķī, jo daba un apkārtējā vide skar ne tikai vienu privātīpašumu, bet arī pagasta, rajona un visas Latvijas iedzīvotājus,” pārliecināta S. Pilskalne
Interesanti, ka Kārķu NLO jau izraisījis interesi ne tikai Latvijā, bet arī Austrālijā, Kanādā, Amerikā un citviet. Aizvien vairāk tiek apspriesta doma, ka “Lejasbremmju” saimnieks Aleksandrs Breize nezināmo priekšmetu no dīķa vēlas izcelt pats, lai to pārdotu, iespējams, kādā no interneta izsolēm. Ārzemnieki ir ļoti kāri pēc dažādām ar kosmosu saistītām atlūzām un ir gatavi maksāt ļoti daudz. Savukārt Latvijas zinātnieki apšauba A. Breizes izteikumu, ka caurumu ledū ar lodlampu esot izsvilinājis pats, lai pabaidītu sievu un sievasmāti.
