Šonedēļ vasarāju sēju pabeigs Smiltenes pagasta zemnieku saimniecība “Rožkalni” un drīz sējumu virsmēslošanai liks lietā savu jaunāko pirkumu – N (slāpekļa) sensoru. N- sensors ir tikai viena no zemnieku saimniecības “Rožkalni” jaunajām tehnikas vienībām, kas iegādāta, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu projektā par lauku teritoriju attīstību.
Cer uz vienmērīgāku ražuSkenējot sensors konstatē hlorofila daudzumu augu lapās un reaģē uz slāpekļa trūkumu, iegūstot labāku slāpekļa bilanci, kā arī nosaka sējuma biezību, problēmu vietās pats samazinot slāpekļa padevi un tādā veidā taupot slāpekļa mēslojumu.Savukārt garāmbraucēji gar “Rožkalnu” laukiem kas atrodas Vidzemes šosejas malā, vairāk apbrīnojuši saimniecības jauno “Amazones” sējmašīnas vilcēju – Vācijas uzņēmumā “Fend” ražotu traktoru ar milzīgām riepām. Šim traktoram ir arī liela maksimālā motora jauda – 380 zirgspēki.“Tieši tik, cik nepieciešams mūsu sējmašīnai,” atzīst “Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons. “Pirms tam sējā strādājām ar “John Deere” traktoru ar 340 zirgspēku motoru, ko vajadzēja čipot, lai zirgspēkus dabūtu lielākus, un rezultātā neturēja ātrumkārba.”Vēl z/s “Rožkalni” papildinājusi savu tehnikas bāzi ar jaunu minerālmēslu izkliedētāju un miglošanai vajadzīgā ūdens pievešanas mucu. ES struktūrfondu līdzfinansējumu “Rožkalni” piesaistījuši arī graudu uzglabāšanas angāra celtniecībai savā otrā saimniekošanas vietā – Beverīnas novada Brenguļu pagastā.Investīcijas gan tehnikas iegādē, gan celtniecībā ir vērstas uz vēl efektīvāku saimniekošanu. Piemēram, N – sensoru “Rožkalnos” izmēģināja jau pērn un atzina par labu. “Šāds sensors pats lasa auga zaļumu un, izejot no zaļuma, dod minerālmēslus. Te ir izslēgts cilvēciskais faktors, jo cilvēks var kļūdīties aprēķinos. N – sensors iedod slāpekli tādā daudzumā, kāds augiem nepieciešams konkrētā vietā, jo augsne nav viendabīga. Līdz ar to ražu no lauka iegūstam vienmērīgāku,” skaidro I. Ādamsons.
Iesēto apēd zosis un cūkasZ/s “Rožkalni” sējumi Smiltenes un Beverīnas novados šosezon aizņems 1200 hektārus. Pamatā 800 ha platībā tie ir ziemāji (rudzi, ziemas kvieši, ziemas rapsis), jo tiem ir augstākas ražas. Vasarāji 400 ha platībā ir lauka pupas lopbarībai, kvieši, mieži un vasaras rapsis.Piemēram, ziemas kvieši “Rožkalnos” ir ‘SW Magnific’ un ‘Zentos’ šķirne, vasaras kvieši – ‘Robijs’, mieži – ‘Kristaps’.Vasarāju graudaugus “Rožkalnos” sāka sēt aizvadītās nedēļas sākumā un sēju pabeigs šonedēļ. Šā pavasara klimatiskos apstākļus sējai I. Ādamsons vērtē kā labus. Vairāk par dabas kaprīzēm zemkopi uztrauc meža zosu un mežacūku nodarītie postījumi ziemas kviešu un pupu sējumiem Pērn pēc tādas zosu cienāšanās lauka pupas nācies divreiz pārsēt.“Šopavasar zosu ir tik daudz, ka debesis ir melnas. Pavasarī šaut zosis nedrīkst, bet rudenī, kad medības atļautas, viņas slēpjas. Tagad braukājam ar mašīnām, ganām, šaujam gaisā. Tas viss ir papildus tēriņi,” sūrojas “Rožkalnu” saimnieks. Obligāto zaļināšanas prasību dēļ “Rožkalni” šopavasar palielinājuši lauka pupu sējumus līdz 100 ha, un tīrumā meža malā zosīm uzradušies palīgi pupu ēšanā – mežacūkas.“Tā ir traģēdija valsts līmenī,” par putnu nodarītajiem postījumiem lauksaimnieku sējumiem saka Aigars Vīvuliņš, Smiltenes novada Medību koordinācijas komisijas pārstāvis. “Mēs kā mednieki esam bezspēcīgi, jo putnus pavasarī medīt nedrīkst. Zemniekiem tas ir sāpīgs trieciens, jo sējumi aiziet postā. Kas attiecas uz mežacūku postījumiem, tad iesaku zemes īpašniekiem slēgt līgumus ar lielajiem medību kolektīviem, kuriem ir atļaujas mežacūku medībām. Mazajiem kolektīviem ar mazu medību platību tādu atļauju nav. Tad zemes īpašniekam ir jāraksta iesniegums Smiltenes novada Medību koordinācijas komisijai, un komisija noteiktajā termiņā apsekos situāciju un vērsīsies Valsts Meža dienestā, kas var piešķirt licenci mežacūku medībām,” skaidro A. Vīvuliņš.
