Trešdien Smiltene pirmo reizi uzņēma biedrības “Eiroreģions “Pleskava, Livonija” rīkoto četru valstu pierobežas teritorijas uzņēmēju kārtējo tikšanos – partneriātu.
Gandrīz 50 uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežu reģioniem neformālā gaisotnē pārrunāja sadarbības iespējas un prezentēja savu produkciju vai pakalpojumus, kā arī viesojās Smiltenes novada uzņēmumos – akciju sabiedrībā “Smiltenes piens”, SIA “Agrotehnika Smiltene” un Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībā “Rožkalni”.Šis bija jau 7. partneriāts, ko rīkoja eiroreģions “Pleskava,Livonija” un šoreiz – sadarbībā ar Smiltenes novada domi, eiroreģiona biedru, un Pleskavas apgabala Krievijā Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tādas pierobežas teritorijas uzņēmēju tikšanās notiek divas reizes gadā un ikreiz – citā vietā. 8. partneriāta dalībniekus 2. oktobrī uzņems Igaunijas pilsēta Vīlande.Partneriāta auditorija ir mazie un vidējie uzņēmumi, bet formāts – individuālas sarunas starp minēto valstu uzņēmējiem un uzņēmējdarbību veicinošām institūcijām par sadarbības iespējām biznesa attīstībai, uzsver Ineta Bordāne, Eiroreģiona “Pleskava- Livonija” Latvijas sekcijas sekretāre. Smiltenē 7. partneriāta atklāšanā tika arī uzsvērts, ka attīstīta uzņēmējdarbība ir ieguvums ikvienai pašvaldībai, jo nozīmē darba vietas un nodokļus pašvaldības budžetā, kas ir svarīgi tās teritorijas un iedzīvotāju labklājības līmeņa attīstībai.Uz pārrobežu sadarbības partneriātiem uzņēmēji brauc pārsvarā pēc idejām un lai dibinātu personiskus kontaktus, jo biznesā pats galvenais ir uzticēšanās, “Ziemeļlatvijai” uzsver Vladimirs Zubovs, Pleskavas apgabala Tirdzniecības un rūpniecības kameras (TRK) prezidents. Trešdien Smiltenē sadarbības partnerus meklēja, piemēram, Pleskavas apgabala lauksaimniecības uzņēmumi, kurus interesē Latvijas kolēģu sasniegumi augkopībā un dārzkopībā, it īpaši jaunu šķirņu selekcijā, un sadarbība, iespējams, pat kooperācija ar ārzemēs ražotās lauksaimniecības tehnikas, sadzīves tehnikas un autotransporta rezerves daļu tirgotājiem Latvijā. Savukārt tūrismā strādājošie uzņēmumi ir ieinteresēti Pleskavai un Pleskavas apgabalam piesaistīt tūristus arī no Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas. “Mēs vēl daudz ko nezinām cits par citu. Tagad atbraucām uz Smilteni un ieraudzījām jaunas skaistas ainavas un iespējas atpūtai un biznesam. Pleskavas apgabala uzņēmējiem vienmēr bijusi interese par kaimiņu reģioniem, un ceram, ka arī šoreiz domu apmaiņa pāraugs savstarpējos kontaktos un uzņēmēji atradīs jaunas nišas savu preču pārdošanai un pakalpojumiem. Piemēri jau ir. Kad mūsu uzņēmēji redzēja, cik garšīgus, interesantus pārtikas produktus ražo Latvijā, nolēma, ka ir vērts tādas produkcijas ražošanu uzsākt arī Pleskavā,” atklāj V. Zubovs.Trešdien Smiltenē notikušā partneriāta dalībnieku vidū bija arī vairāku Smiltenes novada uzņēmumu pārstāvji. “Vērtīgs pasākums. Tāda kustība notiek arī citās valstīs, jo viss sākas no privātā kontakta,” atzīst uzņēmējs SIA “Agrotehnika Smiltene” valdes priekšsēdētājs Andris Vilkasts. Šis Silvā bāzētais uzņēmums ir specializējies lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībā un servisā. Partneriātā Smiltenē A. Vilkasts ieguvis kāda Baltkrievijas uzņēmuma kontaktus, kas ražo automātikas sastāvdaļas kaltēm un citām lauksaimniecības iekārtām un ar kuru varētu uzsākt sadarbību.Biedrības “Mēs Smiltenes novadam” valdes priekšsēdētājs Kaspars Stūrmanis pierobežas reģionu uzņēmēju partneriātos piedalās kopš 2013. gada un saredz tos, kā lielisku iespēju iegūt jaunus kontaktus un paziņas un noieta tirgu savai produkcijai vai pakalpojumam. “Pasākumā Smiltenē bija iespējams iegūt, attīstīt un veidot biznesa kontaktus ar partneriāta dalībniekiem, nevalstisko organizāciju “Eiroreģions “Pleskava,Livonija”” un arī veidot sadarbību ar Pleskavas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru. Patreiz tiek izstrādāti vairāki investīciju projekti, kas izdošanās gadījumā Smiltenes novadam dos darba vietas. Projekti ir ar pievienoto vērtību, kas ne tikai radītu darba vietas un pienesumu Smiltenes novada budžetam, bet, pats galvenais, radītu dzīvojamo fondu, kas Smiltenē ir ļoti aktuāla problēma, par ko jau daudz runāts,” stāsta K. Stūrmanis.Uz šiem projektiem norāda arī Smiltenes uzņēmuma SIA “Baltijas izsoļu nams” struktūrvienību vadītājs Sarmis Zauska: “Izteicām dažus piedāvājumus, ko Krievijas puse vērtēja kā interesantus un lūdza atsūtīt precīzāku informāciju. Mums ir divi veci ražošanas objekti, ko varētu iedarbināt. Idejas ir, taču nav tik daudz brīvo līdzekļu.”Smiltenes novada uzņēmēji arī saņēmuši uzaicinājumu ar savu stendu vai vienkārši apmeklētāja statusā piedalīties izstādē “Pskov Expo 2015”, kas maija nogalē notiks Pleskavā. Ir doma organizēt lielākas uzņēmēju grupas braucienu uz šo pasākumu, piebilst S. Zauska.
