Pirms Saeimas vēlēšanām deputāta amata kandidāti apbrīnojamā vienprātībā un ar lielu pārliecību balsī apgalvoja, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības pienācīgi atpūsties.
Pirms Saeimas vēlēšanām deputāta amata kandidāti apbrīnojamā vienprātībā un ar lielu pārliecību balsī apgalvoja, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības pienācīgi atpūsties un, protams, ja valstī noteiktās brīvdienas iekrīt sestdienā un svētdienā, tad tās jākompensē nākamās nedēļas sākumā.
Pēc vēlēšanām deputātu solījumi izgaisa kā dūmi vējā un sākotnējo apņemšanos nomainīja kūtrums. Lēmuma pieņemšana atlikta jau otro reizi. Pašlaik ir ieteikts kompromisa variants — noteikt brīvdienu pēc 4. maija un 18. novembra, ja šie datumi iekrīt sestdienā vai svētdienā. Vēl gan galavārds nav pateikts, jo varasvīri cītīgi rēķina, cik lieli varētu būt naudas zaudējumi. Parlamentāriešus neietekmē pat fakts, ka Lietuvā un Igaunijā cilvēki vidēji strādā mazāk kā Latvijā. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību norādījums, ka pārmērīgi noslogotu strādnieku darba ražīgums ir zemāks, nav atradis īpaši dzirdīgas ausis. To gan zina katrs vidusskolēns, ka vismazražīgākais ir vergu darbs. Šķiet, tas nav noslēpums arī parlamentāriešiem, jo viņiem ir gan vasaras, gan Ziemassvētku brīvlaiks. Var vienīgi secināt, ka deputāti paši savu darbu neuzskata par finansiāli efektīvu, ja jau viņus nemaz nebaida tik garu brīvdienu piešķiršana sev.
Pašlaik šķiet, ka Latvijā par suņu, kaķu un citu mājdzīvnieku labsajūtu rūpējas vairāk nekā par cilvēku. Viņu aizsardzībai sarakstītas daudzas instrukcijas, par ko cilvēki dzīvniekus var vienīgi apskaust.
