Krievijā izsauca sašutumu bijušā Igaunijas vēstnieka paziņojums, ka pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām “pa Kremļa vārtiem iznāks briesmonis”.
Krievijā izsauca sašutumu bijušā Igaunijas vēstnieka paziņojums, ka pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām “pa Kremļa vārtiem iznāks briesmonis”. Kā par ikvienu tēlainu izteicienu, arī šoreiz varam pasmaidīt, kaut tendence liecina, ka igaunis nemaz nav pārāk tālu no patiesības.
Ka arī ASV ir norūpējušās par šo pašu iespējamību, liecina plāni par NATO militāro objektu izvietošanu tuvāk Krievijas robežām, jo Kremļa militāristi nekad nav slēpuši, ka viņu stratēģiskais pretinieks ir un paliek Amerika.
Tas neizslēdz Rietumu politiķu divkosību un zināmu cinismu, veidojot attiecības ar galīgi neprognozējamo Maskavas eliti, un nereti tas tiek darīts uz trešo valstu rēķina. Daudzi tagad atceras Vinstona Čērčila 1941. gadā sacīto par koalīcijas veidošanu ar Staļinu: ja Hitlers iebruktu ellē, tad Anglija slēgtu koalīciju ar Sātanu.
Bet jaunākie notikumi liecina, ka Irākā amerikāņu helikopterus sāk notriekt ar raķetēm, kas, domājams, nākušas no Sīrijas. Bet Sīrijai šos ieroču veidus pārdeva Krievija.
Kas būs nākamais Krievijas “cars”?
Nedaudz vairāk par gadu atlicis līdz datumam, kad tiks pārvēlēts Krievijas prezidents. Putins, visticamāk, patiešām nevēlas kļūt par politiķi, kurš pārkāpj konstitūciju. Tāpēc aizvien tiek gaidīts, ka Putins pats nosauks savu mantinieku, jo Jeļcins savulaik tā rīkojās. Sociologs Satarovs, kurš labi pārzina Kremļa aizkulises, uzskata, ka Putins ļaus izvilloties savā starpā tagadējiem Kremļa grupējumiem, lai finiša taisnē izietu divi stiprākie, no kuriem viens būtu nosacīti liberālā spārna pārstāvis, bet otrs nāktu no tā sauktajām spēka struktūrām, proti, čekas vai citiem specdienestiem. “Putins nāca pie varas kā Kremļa elites projekts,” apgalvo Satarovs. Tagad šāds variants nav iespējams, jo Kremlim pietuvinātie varasvīri viens otru ienīst, arī Putins nevienam neuzticas. Tajā pašā laikā Putins paziņoja, ka pirms vēlēšanām viņš tautai pasacīs, par kuru no kandidātiem balsos, un tas nozīmē, ka arī tauta balsos par to pašu izvēli.
Cits Kremļa tikumu zinātājs publicists Dorenko uzsver, ka pats Putins izmanījies radīt iespaidu, ka nav nekāds diktators. Toties viņš ir radījis siltu ligzdiņu, lai pie varas nāktu īstais diktators.
Presē visbiežāk tiek minēti divi iespējamie Putina mantinieki, abi vicepremjera amatā. Medvedjevs tiek uzskatīts par liberāli, aptaujas dod priekšroku viņam. “Vanagus” pārstāv Ivanovs, kurš žvadzina ieročus. Īstie demokrāti vispār netiek laisti tuvumā lielajai politikai, kaut, ja tautai būtu brīva izvēle, liels skaits vēlētāju balsotu par Kasjanovu.
Kremlis tikumus nemaina
Kaut Putins apgalvo, ka nevēlas, lai Krieviju uzskatītu par superlielvaru, no kuras mazajām valstiņām jābaidās, īstenība liek domāt citādi. Saprotams, neviena valsts šodien nevar pastāvēt pilnīgā izolācijā, tāpēc katru starptautiska mēroga nedarbu vajadzīgs pieklusināt ar kādu labo darbu. Tas liecina, ka arī vēlība pret Latviju robežlīguma jautājumā Kremlim pašlaik ir diplomātiska nepieciešmība, un vēstnieka Kaļužnija platais smaids liecina, ka izdošanās gadījumā viņu sagaida vismaz ordenis. Savukārt Latvijai no svara, lai robežlīgums tiktu parakstīts un ratificēts, kamēr nav sākusies pirmsvēlēšanu kampaņa pašā Maskavā. Kamēr “briesmonis” vēl nav iznācis pa Kremļa vārtiem.
Tajā pašā laikā brežņeviskā Primakova sentences Rīgā liecina, ka Krievija arī turpmāk paliks uzticīga savai spiediena politikai, izmantojot jau Hitlera pret Čehoslovākiju pārbaudīto prasību eskalācijas metodi. Kad būs noslēgts robežlīgums, jau nākamajā dienā tiks paģērēta cita piekāpšanās — par pilsonības piešķiršanu visiem krievvalodīgajiem. Ja Latvija piekāpsies, tad tiks pieprasīts krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Pēc tam varētu gudrot par Latgales autonomiju, un izdomas jau nekad nepietrūktu.
Tas gan nenozīmē, ka turpmāk Krievijai neradīsies iekšpolitiskas problēmas. Un kaimiņu, no kura zemēm gribētos kaut ko nogrābt, arī Krievijai visriņķī pa perimetru savs ducis iznāk.
Latvieši, kas “gudrāki” par visiem
Neesmu interneta lietotājs, bet pēc tā, kas publicēts presē, varu secināt, ka latvieši aizvien jūtas paši gudrākie, tiesa, tā gudrība katram sava. Ko senāk rakstīja mazmājiņā uz sienas, to tagad internetā. Brīžam gan liekas, ka Latvijā derētu ieviest Krievijas Uļjanovskas apgabala pieredzi, kur gubernators noorganizējis 2000 ierēdņu apmācību pareizrakstībā. Citādi mums internets kļuvis par latviešu valodas kropļošanas iestādījumu.
Latviešu individuālā gudrība izpaužas gan viedokļos par Abrenes jautājumu, gan attieksmē pret notiekošo Rīgas domē. Mani visvairāk pārsteidz tie kategoriskie spriedumi, ka, lūk, Aksenoks bijis labs pilsētas galva. Nezinu, varbūt viņš labs cilvēks, bet “Jaunā laika” uzspiestais stils Rīgas domes darbā radījis galīgu jucekli, kur kompetentie nozaru vadītāji nomainīti ar viduvējībām, kam rūp vienīgi politiskais troksnis, kura piesegā izdevīgi tikt pie “koncesijām”. Nedzīvojam taču izolācijā, katram ir kāds draugs vai rads, kas strādā Rīgas domē, un ikviens būs gatavs apliecināt, ka tādu haosu galvaspilsētas vadībā vēl neviens nav pieredzējis.
Nobeigumā gribu izteikt bažas par to, cik nejēdzīgi mēs reizēm izrīkojamies ar augstas klases speciālistiem. Tas līdz šim darīts, piemēram, Iekšlietu ministrijas sistēmā, un gribas cerēt, ka beidzot Godmanis būs atradis pareizo pieeju kadru jautājumam.
Gadās tomēr, ka daži cilvēki ir talantīgi daudzpusībā. Lai pieminam lielisku ķirurgu Auderu, kurš savas alkatības dēļ zaudēja prakses iespējas. Savulaik Padomju Savienībā šāda veida grēciniekus sūtīja uz Sibīriju un lika ārstēt lēģeru iemītniekus. Bet šajā gadījumā Latvija ir zaudējusi prasmīgus ķirurgus — bez ironijas par “zelta rokām” — un rindas uz endoprotezēšanas operācijām tikai vairojas. Tikmēr dakteris Auders nodarbojas ar daiļdārzniecību, daudzus pārsteidzot ar apjomīgu grāmatu “Dārzs”. Speciālistu vērtējums cildinošs gan par grāmatas saturu, gan par autora izcilas kvalitātes fotoattēliem. Tā reizēm Dievs mēdz apveltīt ar talantiem izredzētos.
