Lasot mūsu laikrakstā par iespējamo meteorīta nokrišanu Kārķu pagastā, mani pārsteidza tā milzīgā ažiotāža, ko Blaumanis būtu saucis par ļembastu.
Lasot mūsu laikrakstā par iespējamo meteorīta nokrišanu Kārķu pagastā, mani pārsteidza tā milzīgā ažiotāža, ko Blaumanis būtu saucis par ļembastu. Nav pasaulē tādu dienestu, kuru pienākums būtu meteorītu medīšana. Arī ministriem un ugunsdzēsējiem pietiek katram savu darbu, viņu pienākumos tas varētu ietilpt tikai tad, ja, piemēram, kāds debesu ķermenis būtu uzkritis uz jumta skolai vai slimnīcai. Meteorīti var interesēt tikai ģeologus, precīzāk, kosmiskās ģeoloģijas pārstāvjus. Cerams, ka vasarā kāds no šiem speciālistiem arī noslēpumaino ķermeni no dīķa izzvejos un izpētīs tā sastāvu.
Vispirms par versijām. Mākslīgo zemes pavadoņu atlūzas patiešām mēdz nokrist, bet šoreiz šāda varbūtība līdzinās vienam procentam. Runas par NLO līdzinās slima suņa murgiem. Ja cilvēks neko nesajēdz, tad nevajadzētu vismaz muldēt. Tās parādības, ko sauc par NLO, nav fiziski objekti, bet vai nu plazmoīdi (jonizētas gāzes kopojumi) vai arī zinātnei nezināmu enerģiju veidojumi, kuri dažkārt mēdz parādīties ar cilvēka aci saskatāmā veidā.
Mūsu planēta nepārtraukti atrodas meteoru plūsmās, februārī tādas ir gaidāmas veselas sešas. Meteoru puteklīši ietriecas magnetosfērā un sadeg, kļūstot par “krītošajām zvaigznēm”. Ne visi meteori novērojami virs Latvijas debesīm. Starp miljoniem kosmisko putekļu gadās kāda lielāka “klimpa”, kas atmosfērā nesadeg, bet tikai sakarst pāri par tūkstoš grādiem.
Avīzē publicēto attēlu aplūkojām kopā ar pazīstamu dziednieci. Svārstiņš, ar kādu meklē āderes, virs attēla riņķoja ar tādu ātrumu, kāds virs dabiskas izcelsmes objektiem netiek novērots. Kam interesē, tas var pats to pārbaudīt ar jebkuru āderu meklēšanas indikatoru.
Vēl lūdzu, lai dziedniece vizualizē meteorīta krišanu. Viņai parādīja kvēlojošu bumbu, kas ietriecas dīķī. Visticamāk, tas ir metāla meteorīts, izmēros ne lielāks par volejbola bumbu. Izsitot caurumu ledū, sakarsušais ķermenis uzsildīja ūdeni, apkausējot āliņģa malas, bet ledus plaisas paplašināja, izveidojot sniegpārsliņas veida caurumu.
Nevajadzētu jaukt divus jēdzienus: radiācija un radioaktivitāte. Atombumba nav nokritusi, un polonija arī tur nav. Noteikti ir noticis jonizācijas process, tāpēc nav brīnums, ka daži cilvēki redzējuši “gaismas stabus” vai ko tamlīdzīgu.
Mani vairāk interesē parādības citi aspekti. Vai meteorīts būtu nokritis āderu krustpunktā — ledū atstātais ornaments atgādina vietu, kādā krustojas trīs āderes vienā punktā. Bet ornamentam var būt arī cits skaidrojums — tāpēc man interesē staru orientācija pret debesu pusēm. Vai ar kompasu kāds to mēģinājis noteikt? Šādas sešstaru struktūras saskatāmas senajos svētkalnos, matemātiķi (profesors Jānis Cepītis) šajos gadījumos runā par astronomiski nozīmīgiem virzieniem.
Dīķa saimnieks dara pareizi, ka neļauj notikuma vietu apmeklēt dīkdieņiem. Šādas parādības jāpēta ģeologiem un astronomiem.
Tikmēr Kārķu ļaudīm, kuri sākuši vīstīties baltos palagos, es ieteiktu domas par miršanu atlikt uz Dieva atvēlēto stundiņu.
