Raitis Melderis, Smiltenes pilsētas uzņēmuma “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētājs: – Cenšos, lai strīdu nekad nebūtu, jo man nepatīk strīdēties. Pēc tam vienmēr jūtos nelāgi.
Raitis Melderis, Smiltenes pilsētas uzņēmuma “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētājs:
– Cenšos, lai strīdu nekad nebūtu, jo man nepatīk strīdēties. Pēc tam vienmēr jūtos nelāgi. Ja jūtu, ka gaidāms konflikts, izturos mierīgi, cenšos uzklausīt otru cilvēku. Cenšos atrast pareizo variantu, sameklēt pareizo atbildi, paskaidrot, ja otrs kaut ko nav pareizi sapratis un rezultātā radies pārpratums. Ja es esmu kļūdījies, tad atzīstu savas kļūdas.
Lai nerastos pārpratumi un strīdi, cilvēkiem biežāk savā starpā jāizrunājas. Saviem darbiniekiem vienmēr saku: ja ir problēmas, vajag par tām izstāstīt, nevis klusi sēdēt un īgņoties. Nepatīk, ja cilvēks runā aiz muguras, nevis, acīs skatoties. Augstu vērtēju atklātumu un godīgumu. Tas palīdz novērst strīdus. Nepatīk, ja cilvēki, arī darbinieki, ir sapīkuši. Piemēram, mūsu kolektīvs izveidojies ļoti foršs. Ir prieks aizbraukt pie vīriem uz darbnīcām, jo viņi dzīvi uztver ar humoru.
Daiga Beitika, kultūras darbiniece:
– Strīdi man nekad nav gājuši pie sirds, un vislabprātāk es cenšos no tiem izvairīties. Taču, ja ir izveidojusies strīdīga situācija, tad cenšos uzklausīt otra domas, iedziļināties un rast atrisinājumu. Savas domas un emocijas izpaužu nelabprāt. Ņemot vērā, par ko ir izveidojies strīds, tad bieži vien noklusēju, piekāpjos un samierinos, bet savu viedokli cenšos pateikt. Man ir svarīgi, lai otrs uzklausa manas domas, un cenšos ievirzīt strīdu tādā elementārā virzienā kā izrunāšanās mierīgā gaisotnē. Tas bieži vien atrisina strīdus, pārpratumus un neveiklas situācijas. Katram cilvēkam ir savs viedoklis, un to jāprot uzklausīt un pieņemt.
Ritma Pedece, muzikālā audzinātāja:
– Lai nonāktu pie kopīga risinājuma, noteikti nepieciešama mierīga gaisotne. Nepiederu tai cilvēku kategorijai, kuri met šķīvjus pa gaisu vai otram plēš matus. Piekrītu apgalvojumam, ka arī strīdoties otram jāļauj izteikt viedokli un jāprot tajā ieklausīties, bet pēc tam mierīgi, vienam otru izprotot, jāsāk šķetināt samilzušo konfliktu. Man parasti izdodas šādā veidā konfliktu vai strīdu atrisināt. Parasti jau strīdas tad, ja kāds cilvēks iedomājas, ka viņš ir labāks un pareizāks, tātad arī viņa teiktais ir nepagāžama patiesība. Šādi cilvēki visbiežāk otru pazemo un mēģina visādi parādīt, ka viņš ir zemākas kastas. Tās ir tādas vilka un zaķa attiecības. Šādos gadījumos konfliktu nav iespējams atrisināt, jo strīda dalībnieki neievēro līdztiesības principu. Man nepatīk strīdēties, es tā vietā cenšos dzīvot mierīgi un pret apkārtējiem izturēties godīgi.
Inese Gaile, bērnudārza darbiniece:
– Strīdu gadījumā cenšos iztikt ar mierīgu izrunāšanos. Vajadzības gadījumā varu arī uzkliegt un traukus triekt pret zemi. Bet tas notiek ļoti reti. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem ne īpaši patīk strīdēties. Ja manī briest dusmas, vados pēc apstākļiem. Mājās varu arī izkliegties, un tad pēc vētras iestājas miers. Pēc tādām emocijām pašam kļūst mierīgs prāts. Neesmu diktatore, pierādot savu taisnību, dūri neesmu situsi galdā. Nav bijis nepieciešamības.
