Šoziem laika apstākļi satrauca daudzus koksnes pārstrādātājus, jo līdz janvāra vidum mīkstās zemes dēļ nevarēja izvest kokus.
Šoziem laika apstākļi satrauca daudzus koksnes pārstrādātājus, jo līdz janvāra vidum mīkstās zemes dēļ nevarēja izvest kokus, bet Jērcēnu pagasta koksnes pārstrādes SIA “KR Jērcēni” darbu dabas apstākļi nespēj ietekmēt, jo firma izmanto tikai importētos kokmateriālus, turklāt no uzņēmuma ražošanas nesamazinās Latvijas meži.
SIA “KR Jērcēni” īpašnieks un vadītājs Einārs Andersons atzīst, ka pērn uzņēmums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nostabilizējies un nu var domāt par tālāku attīstību. Perspektīvā uzņēmējs plāno izveidot vēl divas trīs darba vietas.
“Lai veiksmīgi organizētu uzņēmējdarbību, pašam patstāvīgi jāseko līdzi visam jaunajam biznesā, bet nākotnes plānu noteikšanai nepieciešama arī laba fantāzija,” saka E. Andersons.
Tirgus vienmēr uzmanības degpunktā
Uzņēmējs ražotni Jērcēnos izveidoja 2003. gadā. “Šo objektu pārņēmām no akciju sabiedrības “Strenču MRS”. Sākumā žāvējām zāģmateriālus. Vēlāk nospriedām pāriet uz gatavās produkcijas ražošanu, lai palielinātu peļņu. Izvērtējot visus “par” un “pret”, nolēmām gatavot apšuvuma un grīdas dēļus. Produkcijas ražošanai izmantojam Krievijas ziemeļu priedes. Šos kokus vedam no Krievijas un te pārstrādājam. Pašlaik uzņēmumā strādā 22 darbinieki. Vēl turpinām arī koksnes žāvēšanu, bet šo darbu apjoms ir ļoti neliels. Ražotnē strādā cilvēki no Jērcēniem, Strenčiem un Ēveles,” stāsta E. Andersons.
Viņš piebilst, ka stabilizācija uzņēmumā panākta ar rūpīgu tirgus analīzi. “Ļoti lielu uzmanību pievēršam produkcijas pārdošanai, jo tieši stabils produkcijas noiets ražošanā neļauj rasties aritmijai. Visu produkciju pārdodam vietējā tirgū. Tās pircēji galvenokārt ir celtnieki, kuri būvē guļbūves, veic apdares darbus,” atklāj uzņēmējs.
No kolhoza aizbēg uz biznesu
E. Andersons pats ir valmierietis. Ar uzņēmējdarbību viņš sāka nodarboties pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. “1990. gadā pabeidzu tagadējo Lauksaimniecības universitāti Jelgavā. Pusgadu nostrādāju kolhozā, un jāteic, ka tajā darbā īsti nesapratu, uz kā turas zemeslode. Skaidrs bija tikai tas, ka ar steigu jāuzsāk privātais bizness. Tā iesaistījos uzņēmējdarbībā,” stāsta E. Andersons.
Viņš atzīst, ka darbošanās biznesā nav viegla. “Katra diena sagādā kaut kādas problēmas, tomēr tas ir interesanti. Es pat īsti nezinu, kādas rakstura īpašības biznesmenim visvairāk nepieciešamas. Pēc manām domām, ir vajadzīga laba ideja, kas apvīta ar fantāziju. Es parasti cenšos pielāgoties apstākļiem un izmantoju to, kas ir. Kaut esmu valmierietis, biznesu vienmēr esmu veidojis ārpus pilsētas. Nezinu, kādēļ tā iznācis, varbūt tādēļ, ka mēdzu uzmanīgi skatīties apkārt, lai pamanītu, ko varētu izmantot uzņēmējdarbībai. Uzzināju, ka te pārdod ražotni, apskatījos un nolēmu pirkt,” saka E. Andersons.
Iespējas ir visur
Savā darbībā uzņēmējs ar lieliem birokrātiskiem šķēršļiem nav saskāries. “Es vismaz neatceros, ka birokrātijas dēļ man kaut kas nebūtu izdevies. Iespējams, ka strupceļā var nokļūt tad, ja satiekas divi attiecīgajā nozarē ne visai zinoši cilvēki. Es savas jomas apguvē īpašus kursus neesmu beidzis. Pastāvīgi sekoju līdzi visai informācijai un ielāgoju man vajadzīgās ziņas un piedāvājumus,” skaidro E. Andersons.
Viņš uzskata, ka jebkurā vietā, pat visklusākajā pagastā, var atrast iespējas izdevīgam biznesam. “Tās ir visur. Varbūt dažreiz iespējas nav visai lielas, bet darāmo var atrast visur,” apliecina uzņēmējs.
