Smiltenes ģimnāzijas skolniece Liene Vilne otro gadu pēc kārtas ieguvusi medaļu ekonomikas 16. valsts olimpiādē 10. – 12. klašu skolēniem. Pērn tas bija sudrabs, šogad – bronza un III pakāpes diploms.
Ekonomikas 16. valsts olimpiādes noslēdzošais posms notika Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pirms tam novadu un pilsētu posma olimpiādē piedalījās 553 skolēni. Tikai 77 no viņiem saņēma uzaicinājumu uz valsts olimpiādi atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
Stundu sarakstā ekonomikas navNo Smiltenes novada tiesības piedalīties ekonomikas 16. valsts olimpiādē ieguva Smiltenes ģimnāzijas 12.a klases skolniece L. Vilne (ekonomikas skolotājs Guntis Viļums), no Valkas novada – Valkas ģimnāzijas 12.b klases skolniece Elīza Skutāne (skolotāja Gunta Gaidlazda).L. Vilne olimpiādē ieguva 53,5 punktus un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra III pakāpes diplomu. Labu rezultātu (53 punktus) sasniedza arī E. Skutāne, saņemot Atzinību.Smiltenes ģimnāzijas ekonomikas skolotājs Guntis Viļums priecājas, ka jau četrus mācību gadus pēc kārtas viņa audzēkņi iegūst godalgas ekonomikas valsts olimpiādē (pirms L. Vilnes tas divus gadus pēc kārtas izdevās Arvīdam Gammeršmidtam). Turklāt šogad Lienes panākums ir jo īpašāks tāpēc, ka Smiltenes ģimnāzijā ekonomiku māca 10. un 11. klasē, bet 12. klases stundu sarakstā šā mācību priekšmeta nav. Savukārt Latvijā ir skolas, kur ekonomiku un komercdarbību māca padziļināti arī 12. klasē. Šajā mācību gadā L. Vilne ekonomikas valsts olimpiādei gatavojās gan patstāvīgi, pāršķirstot mācību grāmatas, gan arī nāca uz konsultācijām pie G. Viļuma. “Daudz kas jau bija palicis atmiņā,” stāsta Liene. “Pati gribēju piedalīties ekonomikas olimpiādē, jo pagājušajā gadā šis mācību priekšmets ieinteresēja un patīk. Domāju arī studēt kaut ko saistībā ar ekonomiku, varbūt Rīgas Tehniskajā universitātē uzņēmējdarbības vadību, bet vēl neesmu izlēmusi,” piebilst ģimnāziste.Spēks loģikā un matemātikāUzdevumus valsts olimpiādē Liene atzīst par grūtiem. Vispirms bija jāpilda tests ar 20 jautājumiem, tad jārisina uzdevumi un pēc tam komandās jāizspēlē veikala atvēršana pilsētā, modelējot arī plānoto apgrozījumu un peļņu dažādos ekonomiskajos ciklos, piemēram, krīzes laikā.“Lai gūtu panākumus ekonomikas olimpiādē, ir jābūt spējai ne tikai loģiski domāt, bet arī zināšanām matemātikā. Ja nevari izrēķināt un pierādīt ar skaitļiem, tad rezultātu nebūs. Un vēl jābūt abpusējai sadarbībai starp skolotāju un skolēnu,” uzsver G. Viļums.Viņš cenšas mācīt ekonomiku tā, lai šis priekšmets skolēniem būtu interesants un pieņemams un viņi izprastu ekonomikas kopsakarības.“Kad 10. klases skolēni pie manis sāk mācīties ekonomiku, es viņus novērtēju un pēc kāda pusgada man jau ir skaidrs katra potenciāls. Tad cenšos audzēkni ievilināt ekonomikā dziļāk, lai viņš to sāk mācīties ar interesi. Taču, ja skolēnam ir citas prioritātes, tad ir grūtāk,” piebilst G. Viļums.
