Elīna Kubuliņa-Vilne
Izzināt BrīnumuEs gribēju noķert vēju,Skrēju, skrēju, bet –Nepaspēju.Es gribēju izskaitītZvaigznes,Pie trešā simtaApstājos –Noguris aiz laimes.Es gribēju sadzirdētPazemē sliekas,Bet zāle aug skaļāk,Man liekas.Tu saki, ka pasaulēBrīnumu nav,Bet paraugies –Apkārt simtiem Brīnumu jau.Kā cilvēks rodas,Kā piedzimst,Kā nomirst –Tāds brīnums debešķīgs,Noslēpumā tīts.Un kas ir Mīlestība,Draudzība un naids,Vai tikai sajūtas?Cik pastāvīgs ir laiks?Tikšķ pulkstenis,Un katru sekundiKāds brīnumsAtkal dzimst.Lai alkas visu Izzināt nekadVairs nenorimst.
