Sasprēgātas lūpas sarīvē ar kameņu medu.
* Sasprēgātas lūpas sarīvē ar kameņu medu.
* Ja cilvēks pārrāvies (sacēlies ko smagu) vai vispār kādas māgas vainas, tad lieto šādas zāles: ņem vienu vistas olu un tai pielej tik daudz spirta, cik ieiet olas čaulā, tad labi samaisa un ar reizi iedzer. Šādas zāles jādzer ilgāku laiku.
* Kalves saknes ieliek pudelē un uzlej spirtu, tad to dzer pret pārraušanās un vēdera kaitēm.
* Sasistu vietu pārvelk plakaniski ar naža ģelzi. Apvelk krustiem ar nazi, lai pumpa neceļas.
* Kad siekalas nākot par muti, vajagot paņemt kadeģa ogas, sažāvēt, iebērt tējā jeb ūdenī un iedzert; tad siekalas vairs nenākšot.
* Ja vāja sirds un nervi, tad izrok balderjāņa sakni. To izžāvē, saberž un izmērcē degvīnā. Tas stiprina kā sirdi, tā arī nervus.
No Pētera Šmita krājuma “Latviešu tautas ticējumi”