Laiks auksts, un zeme sasalst arvien dziļāk, meža dzīvniekiem grūtāk sameklēt barību, tāpēc šobrīd ļoti aktuāla kļūst dzīvnieku piebarošana.
Laiks auksts, un zeme sasalst arvien dziļāk, meža dzīvniekiem grūtāk sameklēt barību, tāpēc šobrīd ļoti aktuāla kļūst dzīvnieku piebarošana.
Medību speciālisti uzskata, ka meža dzīvnieku piebarošana veicama tikai kritiskās situācijās. Tā nepieciešama tādēļ, lai dzīvnieki pat bargos laika apstākļos spētu sagaidīt pavasari. Ēdamā meklēšana tikai barotavās nedrīkst kļūt par meža dzīvnieku ieradumu. Jādarbojas arī principam, ka vājākie un slimākie dzīvnieki iet bojā, bet izdzīvo stiprākie.
Piemēram, stirnu kazlēniem kritisks brīdis pienāk, kad sniega biezums ir 15 līdz 20 centimetru. Viņi nevar nokasīt pietiekami lielu laukumu, lai iegūtu barību un pēc tam atpūstos. Pieaugušām stirnām problēmas rodas, ja sniegs ir 20 līdz 30 centimetru dziļš, turklāt to klāj sērsna. Savukārt staltbriežiem grūti, ja sniega biezums ir 30 līdz 40 centimetru. Mežacūkām bieza sniega sega nekaitē. Daudz bīstamāks ir sasalums, jo dzīvnieki nevar iegūt saknītes un kukaiņu kūniņas.
Diemžēl mednieku kolektīvi bieži vien pārcenšas un mežā ieved pārāk daudz barības. Protams, piebarošana ir viens no veidiem, kā piesaistīt dzīvniekus konkrētai vietai. Ja dzīvnieks būs paēdis un netraucēts, viņš nepametīs mežu pat tad, ja tas nebūs pārāk liels un īpaši piemērots dzīvošanai.
Ko tad vest uz mežu? Stirnas labprāt mielojas ar vasarā sagatavotām aveņu dzinumu slotiņām. Tās gan jānovieto speciālos namiņos, lai nesamirktu, nepelētu un saglabātos līdz pat pavasarim. Noder graudi, kukurūza, kaltēta maize, nestandarta un bojāti dārzeņi, kartupeļu mizas, jo, piemēram, mežacūkas ēd gandrīz visu. Turklāt var veidoties laba sadarbība starp medniekiem un zemniekiem. Zemniekiem rodas iespēja realizēt bojātos un nestandarta dārzeņus, kurus citur nav iespējams pārdot, savukārt mednieki var iegūt pietiekami labu un lētu barību meža dzīvnieku piebarošanai.
