Valkas mākslas skolā notika meistarklase batikošanā, kuru vadīja divas mākslinieces no Ukrainas. Viņu vadībā batikas gatavoja gan skolas audzēknes, gan pedagoģes Gundas Sīmanes studijas dalībnieces, gan citi interesenti no Valkas un Valgas.
Valgas Ukraiņu biedrības “Kalina” vadītāja Ruslana Dovha Igaunijas un Ukrainas kopprojekta “Kopā ar Tarasu” ietvaros uzaicināja ciemos ukraiņu mākslinieces Mariju Kovaļevsku un Larisu Pišahu, lai vietējos mākslas cilvēkus iepazīstinātu ar batiku darināšanas tradīcijām Ukrainā.
Gatavo vēstules ukraiņiemMākslinieces bija atvedušas līdzi arī kolekciju ar ukraiņu skolēnu batikas darbiem. Pērn Ukrainā atzīmēja rakstnieka, dzejnieka, mākslinieka un domātāja Tarasa Ševčenko 200. dzimšanas dienu un dažādi starptautiski pasākumi šajā saistībā turpinās arī šogad. Projekta ietvaros Igaunijā ieradīsies arī mūziķi, lietišķās mākslas meistari un citi radoši cilvēki. Viņu pamatuzdevums ir kontaktēties ar ukraiņu diasporu Igaunijā, taču R. Dovha nolēma sadarbības robežas paplašināt, piedāvājot viesoties arī Valkas mākslas skolā. Ukrainas Mākslinieku savienības biedre M. Kovaļevska no Kijevas ir priecīga par silto uzņemšanu gan Valgā, gan Valkā un labprāt dalījās savā pieredzē audumu apgleznošanā. Viņa aicināja studijas dalībniekus veidot vēstījumu Ukrainai, parādot kā cilvēki dzīvo Baltijā, kas patīk vai nepatīk, kā cilvēki priecājas par dabu un veido attiecības. Gleznojums ir kā vēstule un vēlējums ukraiņiem uz auduma, kas tika nogādāts Ukrainā un to rādīs izstādēs. Uz Ukrainu aizceļoja 12 valcēniešu batikas. Abas mākslinieces izteica atzinību meistarklases dalībniecēm, jo ir brīnišķīgi strādāt ar sagatavotiem cilvēkiem, kas tehniski visu prot. Viņas priecājās arī par valcēniešu optimismu krāsu paletē.
Noskaņojums aizvien patriotiskāksMarija arī pastāstīja, kā ukraiņu mākslinieki pašlaik jūtas skarbajā situācija, kad daļa Ukrainas tiek okupēta. “Mākslinieka sirds nevar palikt vienaldzīga pret visu, kas notiek valstī. Tas ir ļoti ietekmējis mākslas raksturu. Ir aktualizējušās tēmas par ukraiņu nacionālajām saknēm, nacionālo kultūru un indivīda piederību tai. Protams, mākslinieki pauž arī savu attieksmi pret karu un citiem aktuāliem notikumiem, sākot no Maidana līdz apcerei par valsts nākotni vai nu starp Eiropas civilizētajām valstīm, vai tās degradāciju un pagrimumu,” stāsta Marija. Viņa ļoti tic, ka nākotne būs gaiša. Māksliniece piebilst, ka ar ticību vien ir par maz, jādara praktiskas lietas, lai tā notiktu. Noskaņojums tautā kļūst aizvien patriotiskāks. Ukraiņi tic, ka izdosies atgūt arī anektēto Krimu. Diemžēl ienaidnieks ir neprognozējams un ļoti viltīgs, tāpēc jātic labākajam, bet jāgatavojas arī sliktākajam notikumu attīstības scenārijam. M. Kovaļevska atzīst, ka ir daudz informācijas par pretrunām starp prezidentu un premjerministru, taču patiesībā tā nav. Protams, ir diskusijas, pārrunas, taču visos nozīmīgos jautājumos ir vienprātība tādu vai citādu likumu pieņemšanā. Nācija ir ļoti vienota. “Gribētos, lai valdība strādā vēl labāk, taču to grib tauta jebkurā valstī,” teic māksliniece.
Mākslinieki brīvprātīgo darbāOtra viešņa Larisa Pišaha ir māksliniece monumentāliste no Kijevas, un viņas radošās darbības lauks saistās ar vitrāžu, mozaīku un fresku veidošanu. “Mums interesē, kā ļaudis dzīvo Igaunijā un Latvijā, jo īpaši radošie cilvēki. Tas ir interesanti,” stāsta māksliniece. Jautāta, kā viņa jūt pašreizējo situāciju Ukrainā, viņa atbild, ka valstī ir ļoti grūti. “Notiek reāls karš un jāpiedzīvo milzumdaudz provokāciju. Iepriekšējās prokrieviskās varas laikā Ukraina ir stipri izlaupīta. Lai no šī purva izrautos, nenoliedzami, vajadzīgs laiks, miers un arī citu valstu atbalsts,” skaidro L. Pišaha. Viņa piebilst, ka daudz līdzekļu prasa karš, postījumu atjaunošana un ievainoto cilvēku ārstēšana. Sarežģījumus rada arī lielais bēgļu skaits. No Doņeckas un Luhanskas apgabaliem savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku. Mākslinieces dzīvojamās mājas kāpņutelpā ir divi dzīvokļi, kuros mīt bēgļi un viņa labi pazīst šos cilvēkus un viņu vajadzības. Visi, kuriem ir kaut nelielas iespējas, karadarbības zonu ir pametuši.Ukrainā krīžu un pārmaiņu laikos māksliniekiem nav viegla dzīvošana. Tas ir pašsaprotami. Daudz mākslinieku, arī visi Larisas draugi, ir iesaistījušies brīvprātīgo darbā – vāc līdzekļus armijai, palīdz hospitāļos un citos darbos. “Lieliski saprotam, ka ekonomiski grūti ir visiem un centīsimies šo laiku pārdzīvot, un ticam, ka viss beigsies labi. Labais vienmēr uzvar ļauno,” smaida māksliniece.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
