Ilgstošais anticiklons ar saulainu laiku licis sarosīties daudziem zemkopjiem. Agrāk kā citus gadus ar tehniku var braukt tīrumā un apstrādāt zemi.
Valkas novada kooperācijas speciāliste Sniedze Ragže stāsta, ka vairāki zemnieki ir iesējuši minerālmēslus un kopj tālāk zemi. “Šogad ļoti agri iestājās silts laiks, tas arī radīja apstākļus, ka var apstrādāt zemi. Šo to jau ir izdarījis Mārtiņš Kreilis, arī Ināra Pakalna ir iesējusi minerālmēslus, tā ka viss notiek,” saka S. Ragže. Viņa uzskata, ka pārlieku ilgi vairs nebūs jāgaida, jo saule silda aizvien vairāk zemi.
Zemē iestrādā minerālmēslusArī Valkas SIA “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena domā, ka kavēties vairs nedrīkst. “Saulainajā laikā minerālmēslus iesējām vairāk nekā 300 hektāru. Pagājušās nedēļas beigās, kad kļuva vēsāks un sāka snigt, darbus pārtraucām. Pašlaik traktortehniku vīri remontē, jo laiks atkal kļūst siltāks un tad jau vairs dīkstāvju nedrīkstēs būt,” saka M. Bondare-Petersena. Pie SIA “Valdro Agro” noliktavām ir izlikti maisi ar minerālmēsliem, lai tos ātri varētu iekraut kravas automašīnās un aizvest uz lauku. Pagalmā vīri rūcina traktorus un vēl pārbauda, vai motors nepievils. M. Bondare-Petersena uzskata, ka ziemāji ir labi pārziemojuši. “Ziema graudiem bija diezgan labvēlīga. Pārlieku daudz sniega nebija, taču arī liels aukstums izpalika. Mums ziemāji ir iesēti apmēram 600 hektāru un tikpat daudz plānojam sēt vasarājus. Pašlaik gan sēju vēl nesāksim, jo dienas ir siltas, bet naktis pavēsas. Graudus sēsim, kad temperatūra stabili sāks turēties virs nulles,” stāsta M. Bondare-Petersena.Arī šogad SIA “Valdro Agro” vadība nolēmusi audzēt pākšaugus. Vēl tikai nav izdomāts, vai sēs pupas vai zirņus.
Tik agru pavasari nav piedzīvojusiVijciema pagasta zemnieku saimniecības “Piekalnes” īpašniece Ināra Pakalna savos 180 hektāros ar ziemājiem jau ir iestrādājusi minerālmēslus un pašlaik notiek zemes aršana. Viņas praksē marta otrajā pusē zemes apstrāde vēl nav piedzīvota, kaut teorētiski Latvijā tā varētu būt. Arī pagājušā ziema ātri beidzās un varēja sākt zemi apstrādāt agrāk. Daži zemnieki baidās, ka var uznākt vēsāks laiks ar lietavām un agri iestrādātos minerālmēslus aizskalot. “Tas nav pareizi, ir jāizvēlas tikai attiecīgais minerālmēslu veids. Es savā zemē lietoju karbamīdu,” uzskata I. Pakalna.Savukārt Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieks Dainis Zuika ar šo darbu vēl nesteidzas. “Pašlaik kopjam grāvjus, izcērtam krūmus. Zemes apstrādē mazliet esam aruši. Minerālmēslus, domāju, vēl ir par agru sēt. Augu veģetācija ir tikko sākusies un, kad uzsniga sniegs, apstājās. Nav jāizprovocē augi. Turklāt, ja atgriezīsies lietavas, mēslus lietus aizskalos, un tā ir liela nauda, kas aizplūdīs,” skaidro D. Zuika.Daži agrāk, citi vēlāk, taču atpakaļceļa vairs nav – sējas laiks tuvojas ar katru dienu.
