Bijušais valcēnietis Jānis Baiks gandrīz desmit gadus dzīvo un strādā Valmierā.
Bijušais valcēnietis Jānis Baiks gandrīz desmit gadus dzīvo un strādā Valmierā. Visai bieži viņš redzams televīzijas ziņu izlaidumos, kur stāsta par Vidzemes ekonomiski aktīvākās un lielākās pilsētas notikumiem. Jānim tāds atbildīgs un redzams amats — viņš ir Valmieras pilsētas domes izpilddirektors, domes priekšsēdētāja Ineša Boķa vietnieks.
Reizēm Jānis atbrauc arī uz savu dzimto pilsētu ciemos pie vecākiem. Tas gan parasti esot brīvdienās, kad Valka grimst brīvdienu klusumā.
Galvenie ieroči — klusums un miers
Bijušais valcēnietis pamanījis, ka Valka pamazām — soli pa solītim — iet pareizajā virzienā. Viņš uzskata, ka robežpilsēta attīstīsies tikai tad, ja Valkai un Valgai būs kopīgi plāni un darbi. Valka nekad nav bijusi rūpnieciski attīstīta pilsēta, tāpēc jāakcentē pavisam kaut kas cits, kaut vai tūrisms. Jānis domā, ka, iespējams, pilsētas klusums un miers būtu vieni no galvenajiem ieročiem, lai pievilinātu tūristus un iedzīvotājus.
Pirms vairākiem gadiem Jānis bija gatavs strādāt Valkas pilsētas domes Attīstības un plānošanas nodaļā. Liktenim labpatikās, ka šī iecere neīstenojās, bet tas neliedza Jānim turpināt savu ceļa gājumu. Kas zina, kas būtu noticis, ja viņš būtu palicis strādāt Valkā.
Vienmēr jābūt formā
Ar Jāni tiekos viņa darba kabinetā pašvaldības administrācijas ēkā, kas atrodas pašā Valmieras centrā blakus Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai un teātra ēkai. Viņš domē sāka strādāt 1999. gada jūnija kā izpilddirektora vietnieks. Toreiz darbs saistījās ar kultūras un izglītības jautājumu risināšanu. Jānis sevi pierādīja kā spējīgu darbinieku un kopš 2002. gada septembra ieņem atbildīgo izpilddirektora amatu. Nekoķetējot viņš atzīst, ka darbs patīk, jo katra diena nes jaunus izaicinājumus.
“Gandarījums par padarīto un prieks strādāt ir tāpēc, ka redzu sava darba rezultātus,” atzīst izpilddirektors. Viņam patīk strādāt komandā un noteiktā ritmā. Jānis līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām negrasās neko mainīt savā karjerā, jo darbā redz vēl daudz iespēju izpausties. Pašlaik viņš uz sevi nevēlas attiecināt populāro saukli: “Kas tas par kareivi, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli!”
“Ar savu CV man nav problēmu nomainīt darbu. Iespējams, ka pēc gadiem man gribēsies mesties jaunā izaicinājumā, bet, lai strādātu par priekšnieku, esmu par jaunu,” uzskata Jānis. Jāteic, pašpārliecinātības par sevi viņam netrūkst. Mūsdienās trīsdesmitgadnieku paaudzei tas ir raksturīgi — iet un skatīties tikai uz priekšu.
Valmierieši strādā, rosās un darbojas
Ja atklāti, saruna ar Jāni iznāca tāda konstruktīva — vairāk par darbu. Viņš sevi neslavēja un nelielīja, jo ir simtprocentīgi pārliecināts, ka domes paveiktais ir komandas darbs.
“Domes darbinieki ir saliedēts kolektīvs, un ikviens ir gatavs mesties cīņā un vajadzības gadījumā aizstāt cits citu. Šo komandu daļēji pats arī esmu veidojis. Pilsētas politiskā vara ir prognozējama un uz pilsētas attīstību tendēta, tāpēc Valmiera tik strauji attīstās. Deputāti uzticas izpildvarai,” atzīst izpilddirektors.
Vienīgais sasniegums, kurā Jānis izcēla sevi, ir Vidzemes olimpiskā centra idejas izlološana. Tagad ne vien valmierieši, bet arī pilsētas viesi priecājas par moderno sporta būvi. Jānis ir gandarīts arī par paveikto pilsētas centra sakārtošanā.
Domes izpilddirektors nenoliedz, ka problēmas ir arī Valmierā, bet viņš nepārtraukti uzsver, ka pilsēta ir unikāla — tā ir ekonomiski aktīva.
“Visās jomās valmierieši strādā, rosās un darbojas. Tas neļauj domes darbiniekiem sēdēt uz lauriem. Šogad pilsētas kopējais budžets ir 25 miljoni latu, tāpēc darba pietiks,” secina amatpersona. Viņš atzīst, ka daudz darāmā ir pilsētas infrastruktūras sakārtošanā un tas prasīs lielus finanšu ieguldījumus. Jāatzīst, ka pilsētas infrastruktūru izmanto ne tikai valmierieši, bet arī apkārtējo pagastu un pilsētu iedzīvotāji. Pašlaik Valmierā dzīvo 27 tūkstoši iedzīvotāju. Statistikas dati liecina, ka no rītiem pilsētā iebrauc vidēji 10 000 automašīnu. Tas liek domāt, ka gandrīz trešā daļa pilsētā strādājošo brauc no citurienes. Katru dienu no pilsētas autoostas kursē 60 maršrutu autobusi. Jāatzīst, ka arī Valkas rajona iedzīvotāji izmanto kaimiņpilsētas infrastruktūru, jo regulāri brauc ne vien iepirkties, bet arī, piemēram, apmeklē mediķus un skaistumkopšanas salonus.
Valmierā joprojām trūkst speciālistu. Statistikas dati liecina, ka pilsētā ir 17,5 tūkstoši iedzīvotāju darbspējīgā vecumā un 22 tūkstoši darba vietu. Pašlaik pilsētā ir piesātināts dzīvokļu tirgus. Liels nopelns ir arī pilsētas domei, jo veiksmīgi norisinājās dzīvokļu privatizācijas process un tagad 97 procenti dzīvokļu ir privātīpašums. Neprivatizētie dzīvokļi atrodas vecākās mājās. Jānis atzīst, ka pilsētā dzīvokļi ir liels deficīts. Ņemot vērā straujo nekustamā īpašuma tirgus attīstību, beidzot arī uzņēmēji domā par divu daudzdzīvokļu namu būvniecību netālu no veikala “Super Netto”. Domē jau iesniegti vairāki projekti par namu celtniecību, tie ir arī akceptēti.
Pašlaik pilsētas dome strādā pie 18,5 miljonu eiro liela Eiropas Savienības projekta par ūdenssaimniecības attīstību, jo pilsētā ūdens kvalitāte neatbilst noteiktajām normām.
“Uzlabojumi būs būtiski. Rakšanas darbi jau ir sākušies,” atklāj Jānis. Viņš brīdina, ka šogad pilsētā būs jūtamas neērtības, jo vairākās vietās vienlaikus notiks remontdarbi. Plānots, ka 2007. gadā pilsētā kopumā nomainīs 35 kilometrus garu ielu tīklu. Katru gadu dome ielu infrastruktūras sakārtošanā iegulda vismaz divus miljonus latu. Diemžēl tas ir par maz, tāpēc cerības tiek liktas uz ES fondu apgūšanu, lai varētu sakārtot vismaz svarīgākās maģistrāles. ES atbalstu dome izmantos kultūras centra energoefektivitātes palielināšanai un Vidzemes augstskolas renovācijai.
Valmieras pilsētas domē ar projektu rakstīšanu nodarbojas Plānošanas nodaļas speciālisti. Februāra sākumā tur sāka strādāt arī bijusī Valkas rajona padomes speciāliste Maija Zālamane.
Pieminot tūrismu, Jānis uzskata, ka Valmierā tas vairāk ir kultūrtūrisms, piemēram, teātra, muzeja, olimpiskā un kultūras centra apmeklēšana. Pēdējā laikā pilsētu apskata galvaspilsētas iedzīvotāji. Viņi atklājuši, ka maltīte pilsētas labākajos restorānos izmaksā daudz lētāk kā Rīgā. Valmierā būs iespēja uzkāpt uz 17. gadsimta bruģa, apskatīt vecpilsētu, drīzumā tiks eksponēta Rīgas vārtu daļa. Izpilddirektors uzskata, ka pilsētā jāveido jaunas skatu vietas. Jānis nenoliedz, ka valmierieši ir pietiekami mobili — iesēžas mašīnā un aizbrauc uz Rīgu. Tomēr domei ir jāņem vērā — pieaugot cilvēku labklājībai, pieaug viņu prasības. Jānis atceras, ka pirms vairākiem gadiem neviens īpaši nav cēlis brēku par karstā ūdens trūkumu, bet tagad, ja kādreiz vasarā uz dažām dienām remontdarbu dēļ tiek pārtraukta ūdens padeve, tracis ir vērā ņemams.
Valmieriešiem ir drošības sajūta
Pēdējā laikā presē parādījusies ažiotāža par bērnudārza problēmām Rīgā. Nenoturējos un pajautāju Jānim, kā viņi Valmierā risina šo aktuālo jautājumu. Izrādās, ka pilsētā darbojas desmit pirmsskolas izglītības iestādes un “Pūka namiņš”. Tur par attiecīgu samaksu uz dažām stundām pieredzējušiem darbiniekiem var atstāt savus mazuļus. Jānis atklāti pasaka, ka pilsētā rindas uz vietām bērnudārzā nav. Atnākot uz pilsētas domi un uzrakstot iesniegumu, sniegtās ziņas elektroniski ievada datu bāzē. Valmieras pašvaldība ir pieņēmusi, iespējams, nepopulāru lēmumu, ka vispirms vietas bērnudārzā pienākas Valmieras pilsētā dzīvesvietu deklarējušajiem bērniem. Ja līdz 15. septembrim kādā iestādē ir brīvas vietas, tiek uzņemti bērni, kas dzīvo citās pašvaldībās. Valmieriešiem ir drošības sajūta, ka viņi savus bērnus varēs iekārtot bērnudārzā. Vienā pirmsskolas iestādē ir iekārtota dienas maksas grupa, kur uz četrām stundām var atstāt atvases. Pašlaik pilsētā ir reģistrēti 1267 pirmsskolas vecuma bērni. Jānis lēš, ka valmieriešiem vietas bērnudārzos pietiks vairākus gadus. Pašlaik dome strādā pie jaunas pamatskolas ēkas projektēšanas. Tā ir iekļauta arī valsts programmā. Līdz ar skolas uzcelšanu atbrīvosies 60 vietas pirmsskolas izglītības iestādēs, kur strādā trīs pirmās klases. Jaunā skola atradīsies blakus Valmieras ģimnāzijai.
