Jānis Kampe
Pirms 66
Ledus ar sprāgšanu lūza un lauzās,Un Obas milzīgie ūdeņi šausmīgi šņāca,Tikai Staļina vergi – Ļeņina draugi – klusēja,Kad čekists no baržas izmeta saini:Tajā bija zīdainis – latviešu bērns,Kuram šogad jau būtu 66 gadi.Un peldēja sainis uz gabala ledus,Un nebija trauksmes, ka cilvēks aiz borta.Un nozuda bēbītis tumsā un dzelmē,Kad lielākie vižņi to nostūma ellē.
Gunta Lukstraupe
Tik sapņi vien
Kad rasa nokrīt Gaujas līču pļavāsUn gaiss tik pasakaini smaržot sāk,Pa visām taciņām un gravāmPie manis bērnu dienu sapņi nāk.Kad basām kājām pavasara rītosEs centos taurenīti plaukstā sasildītUn tad es paklupu un ieraudzīju viņu,Tas bija raskrēsliņā paslēpies.Bet māte bārās tad par manām basām kājām,Ka varu tās uz mirkli saaukstēt,Bet saules kamoliņš pār kokiem ritinājāsUn savu siltumu tas nesa pasaulei.Un brīdī, kad jau saule bij tik augstuUn bija laiks, lai māte pusdienās mūs sauktu,Es dzirdēju, kā pūpoli ar bērziem sarunājāsPar to, cik agri atnācis bij rīts Un kādēļ dzeguzītes skaļo balsiNav iespējams vēl šodien saklausīt.Un gluži nemanot tad vakars viegliem soļiemJau miglas plīvuru tas sāka klāt.Un reizē likās dīvaini un skaistiKā migla cēlās pļavu ielokos,Tur dzērvju pārīts klusi pastaigājāsUn slēpās baltos miglas mākoņosUn tad caur miglu iebridu es pļavāUn ieklausījos vēju stabulēsUn sajutu es madaru un naktsvijoļu smaržu Un rotājos ar jāņtārpiņu auskariemTas bija laiks, ko domās gribas atsauktUn sapņos katru mirkli izdzīvot.
