Zandera secinājumus par akmeņu krāvumu veidošanos varu pieņemt apmēram 50 procentu apjomā.
“Zandera secinājumus par akmeņu krāvumu veidošanos varu pieņemt apmēram 50 procentu apjomā. Esmu viesojies pie viņa Ķīļu dzimtas mājās bijušajā “Vidzemītes” teritorijā. Visticamāk, ka tur atrastie akmeņu krāvumi ir bijuši saistīti ar senajām ticībām un tur ir bijis rituālu laukums. Pie mājām, attīrot apkārtni, ir atklājies sava veida akmeņu piesātināts parks. Savulaik vietējais mācītājs to licis likvidēt. Mājas saimnieks bija gudrs un šos akmeņu krāvumus apbēra ar zemi, nevis iznīcināja.
Es Andrim parādīju akmeņu rindas turpinājumu virzienus, un vēlāk pierādījās, ka tas bija nekļūdīgi. Man nav pieņemami viņa teorētiskie spriedumi, taču neapšaubāms viņa nopelns ir dabā atrastie akmeņu krāvumi. Ir pilnīgi skaidrs, ka šie akmeņi veido noteiktas sistēmas. Par to šaubas nevar rasties.
Kas attiecas uz Sedas akmeņiem, to krāvumi noteikti ir jāsaglabā. Kokus var cirst, taču akmeņus nedrīkst aizskart. Tie atrodas īpaši enerģētiskās vietās, un to struktūru pētīšana jāatstāj zinātnieku kompetencē. Katra mazākā iejaukšanās veicinās greizu secinājumu rašanos,” pārliecināts senvēstures pētnieks Arturs Goba.
