Pašvaldība rīkojas, lai novērstu bērnu seksuālu izmantošanu

Bērnu seksuāla izmantošana ir aktuāla problēma, kas pastāv ikvienas pašvaldības teritorijā jeb novadā, taču ar preventīviem pasākumiem to var novērst un mazināt, ir pārliecināts nodibinājums “Centrs Dardedze” – nevalstiska organizācija, kas iestājas par drošu bērnību katram bērnam un ar kuru sadarbību uzsākusi arī Smiltenes novada pašvaldība.

Pēc pašvaldības apkopotās informācijas, divu gadu laikā likuma pārstāvju redzeslokā nonākuši 16 šādi noziedzīgi nodarījumi pret bērniem, kas notikuši Smiltenes novadā.

Seksuālie varmākas nav tikai kaut kur tālu projām

Ir jāskatās patiesībai acīs par bērnu seksuālo izmantošanu, nevis problēma “jāpabāž zem paklāja”, – tā parāda arī, kādā vidē dzīvojam, kur lielākais vairākums varmāku ir bērna ģimenē vai ģimenei pietuvināti locekļi, sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Astrīda Harju, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece.

Viņa ir arī vadītāja darba grupai, kas Smiltenes novada pašvaldībā izstrādāja prevencijas plānu bērnu seksuālās izmantošanas novēršanai Smiltenes novada pašvaldībā 2024.–2027. gadam. Šo dokumentu deputāti apstiprināja Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē jūnijā.

Savukārt Smiltenes vidusskolā nesen norisinājās nodibinājuma “Centrs Dardedze” un Smiltenes novada pašvaldības rīkotā konference “Kopā bērnu drošībai: Smiltenes novada pašvaldības plāns un sadarbības labā prakse bērnu seksuālas izmantošanas prevencijai”. Tās mērķis bija veidot kopīgu izpratni un runāt par konkrētiem plāniem Smiltenes novadā, lai mazinātu bērnu seksuālas izmantošanas riskus.

Varmākas, kuri seksuāli izmanto bērnus, nav tikai filmās vai kaut kur tālu projām. Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvalde norāda uz satraucošu tendenci arī Vidzemes reģionā – 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir krasi pieaudzis uzsākto kriminālprocesu skaits par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Visvairāk policiju satrauc un pat šokē, ka tas skar nepilngadīgas, mazgadīgas personas, kuras ir cietušie (pret bērnu tiek vērsta seksuāla vardarbība). Vairāk ir arī par bērnu seksuālo izmantošanu uzsākto kriminālprocesu, jo varmācībā un seksuālā izmantošanā cietušie vairs nebaidās runāt par notikušo.

2023. gadā VP Vidzemes reģiona pārvaldē ir uzsākti 63 kriminālprocesi (2021. gadā – 37). Kriminālvajāšanai jeb prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai nosūtīts 21 kriminālprocess. Atklāti 22 kriminālprocesi, izbeigti – 29.

Visbiežāk cietusī persona un varmācībā vainotā persona dzīvo vienā mājsaimniecībā, norāda VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.

“Satrauc tas, ka šādu noziegumu izdara arī vienas ģimenes locekļi vai tuvi radinieki (ir bijuši gadījumi, kad viens ģimenes loceklis to darījis vairākas reizes vairāku gadu garumā). Esmu par to šokā, bet tādas situācijas ir bijušas. Varu mierināt, ka tādu gadījumu nav simtiem. Nav arī tā, ka mūsu reģionu varētu raksturot kā šajā ziņā visnedrošāko, kurā dzīvo izvirtuļi. Šādi noziedzīgi nodarījumi notiek visā valstī. Sabiedrībai būtu uz to jāreaģē. Ja iedzīvotāja rīcībā nonāk ziņa, ka kaimiņš ko darījis vai dara un ir aizdomas, ka bērns cieš, nepārtraukti raud, tas ir jādara zināms policijai, un mēs obligāti rīkosimies,” cilvēkus nebūt vienaldzīgiem aicina Imants Mitrošenko. Viņš piebilst, ka policija par šādiem gadījumiem saņem vairāk informācijas no psihologiem, Sociālā dienesta un mācību iestādēm. Arī cietušie tagad nekautrējas par to runāt.

Jādara viss, lai tādi noziegumi nenotiktu

Daudzās pašvaldībās bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas sanāk kopā tikai tad, kad pāridarījums jau ir noticis un nepieciešams “dzēst ugunsgrēku”, taču, analizējot dažādu institūciju aktuālos datus un izveidojot konkrētās pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu bērnu seksuālas izmantošanas prevencijas plānu, lielu daļu vardarbības gadījumu būtu iespējams novērst, ir pārliecināti nodibinājuma “Centrs Dardedze” speciālisti.

Smiltenes novada pašvaldība ir viena no tām Latvijas vietvarām, kuras sadarbībā ar šo organizāciju tādu plānu ir izveidojušas, proti, “Centrs Dardedze” atbalstījis bērnu seksuālas izmantošanas prevencijas plānu izstrādi trīs pašvaldībās – Cēsīs, Madonā un Smiltenē.

“Bērnu seksuāla izmantošana ir vardarbības veids, kurš sabiedrībā izraisa lielu sašutumu un emocijas, taču mums tās jāliek lietā aktīvā rīcībā, darot visu, lai šis noziegums nemaz nevarētu notikt. Pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas sadarbībā ar mums ir ilgi un aktīvi strādājušas pie plāna, ko iespējams darīt, lai pēc iespējas labāk novērstu bērnu seksuālas izmantošanas riskus. Esam ļoti gandarīti par pašvaldību aktīvo iesaistīšanos plāna radīšanā,” uzsver “Centra Dardedze” valdes locekle Agnese Sladzevska.

Pakalpojuma pilotēšana 2023. gadā tika uzsākta ar Aktīvo iedzīvotāju fonda finansējumu. Savukārt 2024. gadā pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

“Centrs Dardedze” ir izstrādājis metodi, kā analizēt seksuālas izmantošanas gadījumus, un arī rekomendē, kā veidot prevencijas plānu. Lai tādu plānu izstrādātu Smiltenes novada pašvaldībā, tika izveidota darba grupa – komanda, kurā strādāja Astrīda Harju (grupas vadītāja), Smiltenes novada Bāriņtiesas locekle Elīna Ceļmillere, Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem Inga Strauta, Izglītības pārvaldes psiholoģe Kristīne Krūzīte un jaunatnes darbiniece Anete Esmeralda Aizupiete, Bērnu un ģimenes atbalsta centra vadītāja Aurika Zīvere un Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Māris Bisenieks. Tieši šo institūciju speciālistiem un arī novada izglītības iestādēm (skolu psihologiem un sociālajiem darbiniekiem) izstrādātais plāns sniegs vadlīnijas viņu darbā.

Galvenais bija izveidot sistēmisku pieeju, arī to, kā strādāt ar sabiedrību, pirmkārt, to informējot un izglītojot, uzsver Astrīda Harju.

“Pirmais, ko mēs kā pašvaldība vēlamies, ir, lai mūsu vide, kopiena, sabiedrība, kurā dzīvo mūsu bērni un mēs paši, ir droša. Un, lai tā būtu droša, prevencija ir pirmais solis, lai mēs visi kopā un katrs no sava skatu punkta un atbildības veiktu savus pienākumus. Ir svarīgi, lai bērni zina savas robežas un tiesības uz savu ķermeni, – to, ka citiem nav tiesību viņa ķermeni izmantot. Viens no šobrīd populārākajiem seksuālās vardarbības veidiem notiek, kā instrumentu izmantojot sociālos tīklus, kad bērns, piemēram, sava naivuma dēļ ir atkailinājies un šādi foto tiek ievietoti sociālajos tīklos,” piemēru nosauc Astrīda Harju.

Varmākas sastopami visās paaudzēs

Pēc nodibinājuma “Centrs Dardedze” dotās metodikas, pašvaldības darba grupa veica gan situācijas izpēti Smiltenes novadā, gan arī to visu pašvaldības iestāžu darbinieku anketēšanu, kuras strādā ar bērniem.

“Šī metodika palīdzēja saprast, cik kompetenti šobrīd prot rīkoties mūsu pašvaldības darbinieki, kuri strādā ar bērniem, – vai viņi saredz vai nesaredz, un vai saprot, kas ir tiešais, fiziskais nodarījums, un to, ka pastāv arī emocionālais nodarījums, ka ir dažādi seksuālās izmantošanas veidi, arī virtuālajā pasaulē, un vai tos visus atpazīst, vai zina, kā un kur ziņot, kā pasargāt bērnu. No tā mēs izvilkām esenci, kuri ir vājie punkti mūsu darbiniekiem kopumā, un uz to tad ir jāstrādā nākotnē. Otrs aspekts ir sabiedrības izglītošana kopumā. Veicām arī sensitīvu, anonīmu datu analīzi par situāciju Smiltenes novadā pēdējo divu gadu laikā, un mūs šokēja, ka tas skaitlis ir tik liels – 16 gadījumi, kas nonākuši likuma redzeslokā un kas var būt tikai aisberga redzamā daļa. Mūs pārsteidza arī tas, ka dažādos varmācības veidos varmākas nav tikai vīrieši, bet arī sievietes, un vēl pārsteidza varmāku vecums – no 12 līdz 82 gadiem,” piebilst Astrīda Harju.

Smiltenes novada pašvaldības izstrādātais plāns tika prezentēts jau pieminētajā konferencē Smiltenē. Savukārt nodibinājuma “Centrs Dardedze” pārstāvji šajā pasākumā dalījās informācijā, kas ir seksuāla vardarbība un kā to novērst, kā rīkoties atbalstoši brīdī, kad notikusi bērnu seksuāla izmantošana, kā arī uzsvēra, ka seksuālo vardarbību atklāj visretāk no citiem vardarbības veidiem, jo par lielāko daļu gadījumu netiek ziņots atbildīgajām institūcijām.

“Mēs ticam, ka vardarbība ir novēršama un ikviens bērns Latvijā var izaugt droši, ja vien pieaugušie un paši bērni saņem zināšanas, prasmes un nepieciešamo atbalstu,” sevi kā organizāciju ar īpašu kompetenci bērnu seksuālas izmantošanas prevencijā savā mājaslapā piesaka “Centrs Dardedze”.

Konferences sākumā Smiltenē tika demonstrēts dokumentāls sižets, kurā aktrise un režisore Inga Tropa atklāti stāstīja par to, kā viņa bērnībā tikusi seksuāli izmantota un kā viņa līdz šodienai ar to netiek galā. “Tas jau konferences sākumā iedeva šoku,” atzīst Astrīda Harju.

Ar radošu skatījumu par sadarbības un atbildības nozīmi konferenci noslēdza režisors un aktieris Jānis Znotiņš. Viņš bija sagatavojis teātra izrādi, kura izklaidēja visus klātesošos un pabeidza šo nopietno un smago konferences tēmu ar pozitīvu noskaņu, informē Diāna Valtere, Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste.

APTAUJA: https://poll.app.do/ka-jusuprat-samazinat-bernu-seksualas-izmantosanas-riskus

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.