Svētdien Smiltenē startēs jaunā autokrosa sezona. Latvijas čempionāts visās četrās automašīnu klasēs solās būt gana interesants jo vairāk tāpēc, ka dažs pērnā gada neuzvaramais čempions atstājis savu klasi, lai pārietu jaunā kvalitātē.
Svētdien Smiltenē startēs jaunā autokrosa sezona. Latvijas čempionāts visās četrās automašīnu klasēs solās būt gana interesants jo vairāk tāpēc, ka dažs pērnā gada neuzvaramais čempions atstājis savu klasi, lai pārietu jaunā kvalitātē.
Šogad Latvijas autokrosa čempionātā paredzēti septiņi posmi — pa diviem Smiltenē un Priekulē, kā arī Bauskā, Talsos un Skrundā. Pēdējām divām trasēm — Talsu “Kapteiņiem” un Skrundai —, ja pārbaudes sacīkstes būs veiksmīgas, šogad būs debija valsts čempionātā. Protams, lielai daļai autokrosistu prātus aizņems Ziemeļeiropas čempionāts, bet latviešu autosporta līdzjutējiem būs iespēja salīdzinoši tuvu vērot uzreiz divus Eiropas autokrosa čempionāta posmus — pēc tradicionālās Bauskas sacīkstes nākamais posms notiks Lietuvā, lieliskajā Pluņģes trasē.
“1600 Junior”. Vai Tiltiņš paliks viens?
Par šā gada galvenajiem favorītiem “1600 Junior” klasē Latvijas čempionātā uzskatāmi iepriekšējā gada medaļu dalītāji — divkārtējais čempions Raimonds Tiltiņš, vicečempions Jānis Aleksejevs un bronzas medaļnieks Kristaps Dambis. Taču, iespējams, Tiltiņam šī sezona var izrādīties kā viegla pastaiga, jo runā, ka konkurenti varētu nebūt gatavi cīnīties par uzvarām šajā klasē. Iespējams, ka Jānis Aleksejevs treniņu nolūkos mēģinās spēkus 2000 Super kategorijā, lai vēlāk pilnībā pārietu uz šo klasi. Automobilis pagaidām netiekot mainīts, arī motors ne — Aleksejevs pieturēšoties pie 1600 kubikcentimetru dzinēja.
Kāpēc ne Dambis? Dzirdētas baumas, ka “Ogres Servisa Centrā” (OSC) viena no “Ford Puma” automašīnām tikšot nomainīta pret ko pavisam ekstravagantu un Latvijas autokrosā — pat autosportā! — vēl nebijušu. Mašīna atbilstot 1600 Junior klases parametriem, taču, iespējams, braucējam un konstruktoriem vajadzēs laiku, lai šis auto pilnībā tiktu pieradināts krosa vajadzībām. Tiesa, konkurentus vajadzētu satraukt faktam, ka auto būvēts tieši OSC un tieši Andra Dambja uzraudzībā…
Pēc “Yokohama” ziemas kausa izcīņas, kas janvārī un februārī trijos posmos notika Valmierā, daudzsološa šķiet Jāņa Naglas iespējamais starts. Divu litru klasē Nagla kļuva par kausa izcīņas uzvarētāju, kas ir viņa augstākais sasniegums karjerā. Pērn 1600 Junior klasē Nagla guva ceturto vietu, kas arī bija augstākais rezultāts vairāku čempionātu laikā. Šķiet, Jāņa sportiskie sasniegumi ir uz viļņa, tāpēc šogad viņš, ja startēs visos posmos, var izrādīties ļoti bīstams.
Pēc neveiksmīgās 2004. gada sezonas uz augstiem rezultātiem atkal cer 2003. gada Latvijas vicečempions šajā klasē Artūrs Mūrnieks. Ķekavas komandas braucējs pērn pirmajā posmā guva sev ierasto otro vietu, taču vēlāk rezultāti neizdevās, bieži Mūrnieku pievīla motora izturība. Pēc sudraba medaļas iepriekšējā gadā notika kritiens uz septīto vietu.
Latvijas trasēs startē Krievijas pārstāvji
Jau pērn viesizrādēs uz Latvijas posmiem ieradās maskavietis Arkādijs Bogomolovs. Lai arī Latvijas trases viņu neuzņēma sevišķi laipni (katrā sacīkstē jau pašā sākumā tika piedzīvots nelabojams ātrumkārbas, motora vai kāds cits defekts), Arkādijs būs gatavs cīņām arī šogad. Taču, kas interesantākais, viņš ņēmis sev līdzi vēl kādu cīņu partneri: Latvijas autokrosa čempionātā startēs dāma no Krievijas jeb, kā viņu nokristījuši nākamie konkurenti, sieviete — krieviete Tatjana Jeļisejeva. Viņai gan nebūs gods kļūt par pirmo dāmu Latvijas autokrosa čempionātā, jo pirms gadiem septiņiem spēkus krosā mēģināja Lindija Grieze.
Krievu sportisti ir gatavi cīņām Latvijas čempionātā, taču vīzu problēmu dēļ viņi, cik zināms, netiks uz pirmo posmu Smiltenē.
2000 Super — čempiona krēsls ir brīvs
Ēras maiņa notikusi 2000 Super klasē, jo šo kategoriju pametis vairākkārtējais Latvijas čempions Jānis Bogdanovičs, kurš pērn nebija uzvarams. Jānis plāno pārsēsties D – 1 klases mašīnā un mēģināt spēkus Ziemeļeiropas čempionātā un tuvākajos Eiropas čempionāta posmos.
Tas nozīmē, ka pārējiem 2000 Super dalībniekiem pazudis galvenais “traucēklis” cīņā par čempiontitulu. Jāpiebilst gan, ka ne visi konkurenti ir priecīgi par Bogdanoviča aiziešanu: kuldīdznieks Jānis Ikers, kurš pērn kļuva par Ziemļeiropas vicečempionu (aiz Bogdanoviča), visu ziemu gatavojies tikai un vienīgi Jāņa uzveikšanai… Taču Ikeram tāpat būs gana jautri, jo būs jātiek galā ar, piemēram, 2003. gada Latvijas un Baltijas čempionu Kasparu Blomu, kurš gatavojas atgriezties čempionātā jaunā kvalitātē. Domājams, šogad īpaši būs jārēķinās arī ar Ati Riekstiņu un Uģi Pauriņu. Viņu automobiļi pērn bija ātri. Jācer, ka šogad tie būs gan ātri, gan izturīgi. Meklējot klases favorītus, nedrīkst aizmirst Kasparu Dambi, pērnā gada Latvijas vicečempionu (aiz Bogdanoviča un pirms Ikera). Savukārt par klases lielāko pārsteigumu varētu kļūt Jānis Spīķis. Pērnā gada debitants, kurš čempionātā guva desmito vietu, šogad gatavojas startēt ar nu jau bijušo Bogdanoviča čempionauto “Peugeot 206”.
Čempinātā atgriežas divi pieredzējuši braucēji — Aivars Kokorišs un Ainārs Kenigsbergs. Viņi abi allaž bijuši ātri, vienīgi Aivaram pārāk bieži bijušas problēmas ar mašīnas izturību. Savukārt Ainārs pērn čempionātā atgriezās uz vienu sacīksti pēc pāris sezonām Kurzemes kausā un Priekules posmā guva sīvā cīņā izrautu ceturto vietu.
Open klasē: Rolands Jaunzems — vientuļnieks
Open klasē pērnā gada čempions Rolands Jaunzems palicis viens, jo viņa sīvākais konkurents Helmuts Brazovskis nolēmis pagaidām apturēt savu autosportista karjeru. Tas liek domāt, ka Jaunzems savā klasē kļuvis par vienīgo konkurentu. Potenciālo dalībnieku sarakstā redzams Roberta Markāna vārds. Ķekavnieks pērn startēja fragmentāri, kopvērtējumā gūstot tikai devīto vietu. Taču jāatceras, ka 2003. gadā Roberts kļuva par Latvijas vicečempionu, piekāpjoties vienīgi neuzvarētajam Ivaram Kuļikovskim un visai pārliecinoši sakaujot trešās vietas ieguvēju Jaunzemu. Rolands gan ir kaujinieciski noskaņots, jo jau pērn meta izaicinājumu Kuļikovskim Ziemeļeiropas čempionātā, bet šogad būs gatavs spēkoties arī ar Markānu. Šogad bīstami varētu būt arī Arvo Himičs, kurš nu būs izpratis savu pērn iegādāto “Pontiac” automobili, un Kārlis Vētra, kurš šai sezonai gatavojot jaunu auto.
Pērnā gada pēdējais posms atstāja lielu jautājumu par pārbūvēto ZAZ automobiļu spējām. Smiltenes sacīkstē šie auto svinēja dubultuzvaru — Raimonds Jerāns bija pirmais, bet Normunds Skribis — otrajā vietā. Jāatzīst, ka Smiltenes apstākļi oktobrī pēkšņi un neticami ilgstošā slapjā sniega dēļ bija īpaši ektremāli, un tieši to, iespējams, izmantoja šķietami konkurēt mazspējīgie automobiļi. Taču jāņem vērā, ka līdz Talsu un Skrundas trases pievienošanai čempionātam palielinās smago trašu īpatsvars, un tas var nākt par labu Jerānam, kurš gatavojas sezonai Latvijas čempionātā.
Bagiji. Laime un uzplaukums
Latvijas autokrosa bagiju klase starpsezonā piedzīvojusi īstu kvalitātes uzplaukumu. Mašīnu skaits gan īpaši lielāks čempionāta posmos nekļūs, taču ievērojami uzlabojies klases tehniskais līmenis. Arūns Matulēns un čempions Armands Hohfelds pilnveidojuši jau tā pērn spēcīgo tehniku, ievērojamu progresu panākuši Guntis Kļaviņš un Valters Zīverts, kurš bagija pilnveidošanai pievērsies nopietnāk kā jebkad. Viktors Dementjevs metis pie malas uzjautrinošo, mazo, ar ZAZ motoru apgādāto automobili, lai pārsēstos ievērojami spēcīgākā un konkurētspējīgākā bagijā. Bet pats galvenais — trešdien OSC pirmo rūcienu piedzīvoja jauns “Fast
