Kopš mēneša sākuma gandrīz katru dienu mūspusē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests steidzas dzēst kūlas ugunsgrēkus. Kādā pievakarē izbrīnīta par ugunsdzēsēju un policijas ierašanos mājas pagalmā bija Blomes pagasta “Viesturu” saimniece Sandra Ozoliņa. Viņa neatbalstot kūlas dedzināšanu, bet tieši šī iemesla dēļ viensētā ieradās operatīvie dienesti.
“Šis marts ir netipiski silts, tāpēc pamazām sāku pavasara darbus. Pie mājas grābu lapas, domāju tikai nelielu ugunskuru iekuršu, bet pērnajā zālē uguns ātri vien izplatījās. Gandrīz jau viss bija pabeigts, līdz atbrauca ugunsdzēsēji un policisti. Kāds laikam no malas izsaucis, jo sāka satumst un bija lieli dūmi. Pirmo reizi mums šitā iznāca, nebija pļauts un zāle bija izaugusi gara. Citus gadus vīrs ar izkapti visu nopļāva, bet tagad viņam ir pasliktinājusies veselība un vairs fiziski to nevar izdarīt,” stāsta S. Ozoliņa, kurai par notikušo nācās rakstīt paskaidrojumu policijas darbiniekiem.Viņa “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka apzināti nav vēlējusies dedzināt pērno zāli un ļoti cer, ka likumsargi viņu par šo rīcību nesodīs. “Tas ir drausmīgi, ja pašam nav tehnikas, jo noalgot svešu, lai nopļautu zāli, mēs nevaram atļauties. Diemžēl. Mēs cīnāmies, lai izdzīvotu, pārtiekam no pagaidu darbiem. Vīram nav naudas slimnīcai, jo medikamenti ir dārgi. Šobrīd ir grūtāk, bet nāks vasara un iespējas strādāt būs vairāk. Es no darba nebaidos. Agrāk turēt divas govis bija izdevīgi, nodevām pienu, nāca nauda, varējam sataisīt biezpienu, krējumu, tagad uzturēt pat būtu neizdevīgi,” teic sieviete.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteņa komandieris Agnis Šumakovs informē, ka “Viesturos” degusi pērnā zāle hektāra platībā, kas atradusies vien dažus metrus no dzīvojamās mājas. Lai arī tas tiek masu saziņas līdzekļos ziņots regulāri, A. Šumakovs atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Viņu tracina tas, ka bieži vien cilvēki, jo īpaši gados vecāki, uzskata, ka, aizdedzinot mazu zāles pleķīti, nekas slikts nenotiks. Patiesībā šie ugunsgrēki ir neprognozējumi un šogad Vidzemē jau bijuši vairāki gadījumi, kad, aizdedzinot nelielu kūlas daudzumu, nodeg kaimiņiem šķūnīši un saimniecības ēkas. “Mūspusē, par laimi, dzīvojamās, saimniecības ēkas un šķūņi nav deguši, vienīgi Trikātā nodega pagrabs. Var teikt, ka no marta sākuma ar retiem izņēmumiem katru dienu saņemam izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem. Līdz ar to, ka strauji kļuva siltāks, cilvēki sāka trakot. Savu lomu, iespējams, nospēlē arī tas, ka pagājušajā nedēļā bija skolēnu brīvlaiks,” saka VUGD Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs. Lielākais kūlas ugunsgrēks dzēsts 19. martā Smiltenes pagastā, autoceļa Smiltene – Strenči malā, kur pērnā zāle degusi desmit hektāru platībā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Sniedze Bračka ziņo, ka, iesaistoties ugunsgrēka dzēšanā, ar degšanas produktiem saindējies kāds 49 gadus vecs vīrietis, kurš vidēji smagā stāvoklī nogādāts Vidzemes slimnīcā. Nedēļas nogalē, kad gaiss strauji atdzisa, VUGD ugunsdzēsēji – glābēji rācijās par kūlas ugunsgrēkiem dzird retāk. A. Šumakovs prognozē, ka tas diemžēl ir tikai līdz laikam. “Tiklīdz kļūs siltāks, viss turpināsies,” piebilst Smiltenes posteņa komandieris.VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas. Gadījumos, ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, tad nekavējoties jāzvana VUGD uz tālruni 112.“Ziemeļlatvija” atgādina, ka atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam par kūlas dedzināšanu fiziskām personām naudas sods ir no 280 līdz 700 eiro, bet par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.VIEDOKĻIVislava Pubule, Smiltenes Centra vidusskolas bioloģijas un ķimijas skolotāja:- Kūlas dedzināšanai ir postošas sekas. Pirmkārt, var izdegt aizsargājamie augi; otrkārt, aiziet postā putnu ligzdas, kas tiek veidotas uz zemes; treškārt, samazinās kukaiņu daudzveidība; ceturtkārt, tiek nodedzināta humusa kārtiņa, kas katru gadu dabiski izveidojusies. Protams, ja, dedzinot kūlu, tajā ir arī atkritumi, tostarp, plastmasa, rodas piesārņojums atmosfērā. Skolā nav atsevišķas tēmas, kas saistītas ar šo. Bet tiklīdz Latvijā sākas kūlas dedzināšana, bērniem stāstu, ka tā ir aizliegta un administratīvi sodāma, kā arī to, cik lielu postu ugunsgrēki nodara dabai. Un ne jau tikai dabai, nodeg arī ēkas, cieš cilvēki. Diemžēl ar katru gadu kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā palielinās. Pagājušajā nedēļā visu laiku pa radio varēja dzirdēt, ka deg kūla. Iespējams, tas saistīts ar nepadarītu darbu. Agrāk laukos cīnījās par katru zemes pleķīti, lopiem bija vajadzīga barība. Tagad reti kurš laucinieks tur lopus. Gribas teikt, ka citās valstīs tā nav tik liela problēma kā pie mums Latvijā. Piemēram, Igaunijā, pa ceļam uz Tallinu nevienā vietā neredzēju degam kūlu.
Andris Pauls-Pāvuls, aitkopis no Smiltenes pagasta:- Pazīstu ģimeni, kura Latvijā nespējot izdzīvot, pameta savu 28 hektāru lielo saimniecību un devās peļņā uz Dāniju dažu hektāru saimniecībā siet lociņus buntītēs un pelna labi. Kamēr Zemkopības ministrija neveidos mūsdienīgu lauksaimniecības politiku un turpinās Eiropas naudu notriekt, subsidējot industriālo piena lopkopību un graudkopību, tikmēr pie mums pavasaros degs kūla un Smiltenes lielveikalā pirksim svaigus salātus un spinātus no Itālijas. Jau 1993. gadā trimdas dižgars Bruno Rubess no Kanādas latviešus brīdināja – nemēģināt konkurēt piena un graudu nozarēs, bet izvēlēties nišas produktus, kuri Eiropā trūkst. Kūla deg vietās, kuras nav piemērotas industriālai graudkopībai un kur zemes īpašnieki nezina, ko ar savu zemi kā ražošanas līdzekli iesākt. Piemēram, Latvijā ģimene ar desmit hektāru upeņu lauku un subsidētu upeņu novākšanas kombainu varētu dzīvot pārticībā, bet Lauku attīstības plānā 2014-2020 mums prioritāte ir piena lopkopība, ar kuru desmit hektāros izdzīvot nevar. Turpinoties lauku industrializācijai, kura mazo saimniecību īpašniekus dzen trimdā, kūlas degšana būs neatņemama mūsu agrārās kultūras sastāvdaļa.
