Kā pasargāt sevi ceļojuma laikā?

Ceļošana ir lielisks veids, kā izbaudīt jaunas kultūras un aizraujošas pieredzes, vienlaikus saistīta ar daudziem nezināmajiem. Atklājēja prieks, pieredzot jauno, reizēm var mīties arī situācijām, kurās nezini, kā rīkoties. Gjensidige Latvija pētījums* apliecina, ka šovasar doties ceļojumā ārpus valsts plāno katrs ceturtais iedzīvotājs. Lai piedzīvojuma un atpūtas prieku neaizēnotu krīzes situācijas ar nozaudētu bagāžu vai nozagtu maksājumu karti, esam sagatavojuši informāciju, kā sagatavoties un kā rīkoties, lai ceļojums būtu patīkams un drošs.

Pirms ceļojuma

Pirms došanās ceļā vērts rūpīgi izpētīt galamērķi. Pārbaudi informāciju par galamērķi, tostarp vietējās paražas, likumus un iespējamos drošības riskus. Informācijai sociālajos tīklos gan ne vienmēr var uzticēties, tāpēc apmeklē Ārlietu ministrijas mājaslapu, lai iegūtu aktuālu informāciju par drošības situāciju. Ja Eiropas Savienības valstīs tas varbūt nav tik aktuāli, izvēloties tālākus ceļamērķus, jānoskaidro gan nepieciešamās potes (piem., pret malāriju), gan tas, kādus medikamentus atļauts ievest. Iepako pirmās palīdzības aptieciņu ar nepieciešamajiem medikamentiem un medicīnas līdzekļiem un parūpējies par Eiropas veselības apdrošināšanas karti jeb EVAK (European Health Insurance Card), kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Īslandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli apdrošināts. Īslaicīgi uzturoties, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Karte iegūstama bez maksas, un to iespējams pasūtīt arī attālināti.

Izveido svarīgāko dokumentu (pase, vīza, biļetes) fotokopijas vai digitālās kopijas, ko vari glabāt mākoņservisā (Google Drive, Dropbox) vai e-pastā. Izveido svarīgāko kontaktu sarakstu, tajā skaitā vietējās vēstniecības vai konsulāta, apdrošināšanas kompānijas un bankas, kuru kartes izmanto, kontaktinformāciju. Iegādājies ceļojuma apdrošināšanu, kas sedz zādzības un dokumentu nozaudēšanas gadījumus.

Ceļojot ar bērniem

Ne vienmēr iespējams brīvdienās ar bērniem doties abiem vecākiem reizē. Ceļojot ārpus Eiropas Savienības / Šengenas zonas, bērnam līdzi jābūt pasei un vismaz vienam no vecākiem – ceļošanas dokumentam ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu vai bērna dzimšanas apliecībai, vai tās notariāli apliecinātai kopijai, ja ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar bērnu. Ja, dodoties ceļojumā, bērnus atstājat mājās, iesakām izgatavot pilnvaru pie notāra, lai nepieciešamības gadījumā, piemēram, vecvecāki var pārstāvēt mazbērnus medicīnas vai izglītības iestādēs. Pilnvara maksā ap 20-30 eiro, un jāgatavo tikai vienreiz, turklāt pilnvarot iespējams vairākus cilvēkus.

Ceļojuma laikā

Izvairies no pārpildītām vietām, kur bieži darbojas kabatzagļi, jo īpaši sargā savas lietas sabiedriskajā transportā, tirgos, stacijās un tūrisma objektos. Neturi visus dokumentus vienuviet. Pasi un citus svarīgus dokumentus vislabāk glabāt viesnīcas seifā. Arī bankas kartes un skaidro naudu iesakām sadalīt vairākās daļās un glabāt atsevišķi, lai zādzības gadījumā nepazaudētu visu. Regulāri sazinies ar ģimeni vai draugiem, lai viņi zinātu, kur atrodies.

Drošībai ceļojuma laikā iesakām lietot atsevišķu maksājumu karti vai kontu, kurā pārskaitīt tikai plānotajai atpūtai paredzētos līdzekļus, lai zādzības gadījumā pasargātu pārējos finanšu līdzekļus.

Ja nozaudēta bagāža

Gadījumā, ja bagāža pēc lidojuma ir pazudusi, svarīgi pēc iespējas ātrāk par to informēt aviokompānijas personālu un reģistrēt bagāžas nozaudēšanas faktu. Lai arī visbiežāk bagāža tiek atgriezta 24-36 h laikā, iesakām pašas nepieciešamākās lietas pārvadāt rokas bagāžā. Daudzas aviokompānijas ir nodrošinājušas iespēju sekot līdzi bagāžas statusam, izmantojot bagāžas identifikatora numuru – tas jānofotografē pēc čemodāna reģistrēšanas lidostā.

Informāciju par to, kā rīkoties nozaudētas vai sabojātas bagāžas gadījumā, atradīsiet aviokompānijas mājaslapā. Pārsvarā šajā sadaļā atrodama arī veidlapa, kuru nepieciešams aizpildīt nozaudētas mantas gadījumā.

Aviokompānijām atšķiras gan kompensācijas apjoms, gan laika posms, no kura bagāža tiek uzskatīta par nozaudētu, tāpēc aicinām ar šo informāciju iepazīties jau laikus. Nereti aizkavētas bagāžas gadījumā aviokompānija pasažieriem piedāvā kompensēt pirmās nepieciešamības preču, piemēram, klimatam atbilstoša apģērba un higiēnas preču iegādi. Būtiski saglabāt šos izdevumu apliecinošus dokumentus, lai aviokompānija vai apdrošinātājs varētu izdevumus atlīdzināt.

Ja tiek atcelts vai pārcelts reiss

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.261/2004 nosaka, kādā apmērā iespējams iegūt kompensāciju, ja lidojums ir atcelts vai kavējas, vai pasažierim atteikta iekāpšana lidmašīnā. Ja reiss kavējas ilgāk par 2 stundām, aviokompānijai ir jānodrošina pasažieru ēdināšana. Arī kavēti reisi var tikt pielīdzināti atceltajiem, līdz ar to ir iespējams iegūt kompensāciju, galamērķī nonākot pēc 3 vai vairāk stundām. Tas gan neattiecas uz situācijām, kad kavējumu izraisījuši ārkārtas apstākļi, piemēram, stipras vētras. Pasažierim ir tiesības uz kompensācijas saņemšanu arī tad, ja aviokompānija par avioreisa atcelšanu paziņo mazāk nekā 14 dienas iepriekš vai tad, ja uz konkrēto reisu ir pārdots vairāk biļešu nekā sēdvietu, kā rezultātā pasažieris netiek uzņemts lidmašīnā. Sākotnēji sūdzības pieteikuma anketa jāiesniedz konkrētajai aviokompānijai, savukārt atteikuma gadījumā iespējams vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Ja tomēr nozagta soma vai pase

Pats galvenais – saglabāt mieru un izvairīties no panikas. Par zādzību nekavējoties jāziņo vietējai policijai, turklāt noteikti jāsaglabā ziņojuma kopija – tā būs nepieciešama apdrošināšanas kompānijai un vēstniecībai. Pēc policijas ziņojuma iesniegšanas sazinies ar tuvāko Latvijas vēstniecību vai konsulātu – viņi palīdzēs izsniegt pagaidu dokumentus, lai tu varētu atgriezties mājās. Ja nozagtajā makā bija maksājumu kartes, nekavējoties sazinies ar banku, lai tās nobloķētu.

*Pēc Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige” pasūtījuma reprezentatīvā “NielsenIQ” 16–64 gadus vecu Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja tika veikta pagājušā gada aprīlī, aptaujājot pa 1600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentu. Pētījuma pieļaujamā kļūda – 2,45%.