Otrdien Strenču domē bija pilsētas iedzīvotāju tikšanās ar TB/LNNK deputātiem Annu Seili un Juri Dobeli.
Otrdien Strenču domē bija pilsētas iedzīvotāju tikšanās ar TB/LNNK deputātiem Annu Seili un Juri Dobeli. Vairāk nekā 20 strencēniešu interesējās par valstī aktuāliem notikumiem un šo politiķu attieksmi pret tiem.
“Cilvēkiem patīk, ja pie viņiem atbrauc pazīstami Saeimas politiķi. Protams, šādas tikšanās neatrisina cilvēku personīgās problēmas, taču arī pēc sirds izkratīšanās kļūst vieglāk,” pēc tikšanās “Ziemeļlatvijai” sacīja pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
Impērijas sabrūk vienmēr
Anna Seile deputātes kārtā iekļuva tieši ar Vidzemes vēlētāju atbalstu. Viņa ir Agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja. Iepriekšējo reizi viņa Strenčos viesojās vidusskolas atklāšanas laikā, taču savulaik kādu laiku ir strādājusi Trikātas pamatskolā. A. Seile priecājas par pilsētas sakoptību. “Pašlaik situācija ir sarežģīta un darba daudz. Ir iesniegts daudz likumprojektu, jo īpaši par zemes reformas pabeigšanu, un tie ātri jāizskata. Tas ir mans sāpju bērns. Vairāk nekā 20 pašvaldību ir izteikušas priekšlikumus un lūdz tos iestrādāt likumos, jo ir radies konflikts ar valsti par sev piešķirtajām zemēm,” sava darba aktualitātes skaidro deputāte. Viņa ir sarūgtināta par cukura ražošanas likvidēšanu Latvijā un šo lēmumu uzskata par pārsteidzīgu. Diemžēl zemnieki ir atbrīvojušies no akcijām, un viņiem nekādas teikšanas vairs nav. No solītās 43 miljonu kompensācijas zemnieki saņems tikai 20 procentus.
Juris Dobelis Strenčos ir viesojies vairākkārt. Viņš ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs. “Pie jums esmu ieradies kā pastāvīgs Strenču apmeklētājs un lepojos, ka Pilsētas svētkos piedalos kopš šīs tradīcijas uzsākšanas. Man te ir daudz labu un pazīstamu cilvēku, un ar viņiem uzturu labas attiecības,” stāsta deputāts. Viņš sniedza nelielu ieskatu savu pienākumu veikšanā. Deputāts darbojas arī Nacionālās drošības komisijā. Protams, neiztika arī bez pieskaršanās sāpīgajam Abrenes jautājumam. “Vienalga, kāds būs iznākums, neviens sevi cienošs latviešu politiķis nedrīkst sacīt, ka viņš atsakās no Abrenes. Paņēmieni, kā rīkoties, var būt dažādi. Par to runāsim pēc otrā lasījuma. Viens ir skaidrs — mēs paturēsim tiesības atgādināt par Abreni un gaidīt tādus laikus, kad par tās atgūšanu varēs runāt konkrēti. Uz vēsturi ir jāskatās pāris simtu gadu garumā,” nešaubās J. Dobelis. Viņš atgādina, ka pirms Pirmā pasaules kara nebija neatkarīgas Somijas, Polijas, nemaz nerunājot par Baltijas valstīm. Impērijas agrāk vai vēlāk sabrūk.
Pakāpenības princips
Strencēnietis Imants Pulkstenis ir satraucies par iespējamo jaunās koncertzāles celtniecību un šo projektu salīdzina ar Strenču kultūras nama stāvokli. J. Dobelis uzskata, ka pašlaik notiek pārspīlējumi ar valstij nozīmīgu projektu īstenošanu. “Valstij ir vajadzīgas prestižas celtnes, taču nedrīkst nolaist uz grunti pilsētām un pagastiem nepieciešamās sabiedriskās telpas,” uzskata deputāts. A. Seile piebilda, ka koncertzāles projekts izskatās vilinošs, taču šīs ēkas būvēšana uz dambja būs dārgs pasākums. Ievērojami lētāku koncertzāli varētu uzbūvēt Zaķusalā.
Sāpi par situāciju valstī izsacīja skolotāja Māra Larionova. Viņa deputātiem jautāja, kāpēc lielākā tautas daļa nokļūst aizvien dziļākā nabadzībā un kāpēc neviens nevar pasacīt, kurš ir viltus ritenis, kas griežas aplamā virzienā. Viņa uzskata, ka lielo būvju celšanai jāpiemēro pakāpenības princips — vispirms vienu un tikai pēc tam nākamo. Viņa uzskata, ka pašlaik turpinās pensionāru izstumšana no sabiedrības aktivitātēm. Viņa J. Dobelim pārmeta tās situācijas neizpratni, kurā ir nokļuvuši pensionētie skolotāji. Par to viņam bija savs viedoklis. “Es nekad ar labu vārdu neatcerēšos tos skolotājus, kuri Staļina nāves dienā skraidīja asaras slaucīdami un nopuņķojušies. Nekad ar labu neatcerēšos tos, kuri ar varu mācīja mīlēt padomju varu. Pie tā palieku un palikšu. Cienu skolotājus, bet ne līžņas, kas klanījās komunistu priekšā. Šā iemesla dēļ man nav mīļi visi skolotāji,” savu attieksmi pauž deputāts.
Nedziedāja slavas dziesmas
J. Dobelis savulaik padsmit gadu ir strādājis par ķīmijas skolotāju un atceras, ka allaž 18. novembrī uz galda bijuši sarkani un balti ziedi. Jautāts par partijas popularitātes mazināšanos 9. Saeimas vēlēšanās, J. Dobelis atbild, ka nebija tik daudz naudas, lai slaveni dakteri un zinātnieki viņa partijai dziedātu slavas dziesmas. Diemžēl vēlētāji partijas programmā neievēroja sadaļu par nodokļiem, kas iekasējami no darījumiem nekustamo īpašumu tirgū. Šajā tirgū gadā apgrozās apmēram četri miljardi latu. Tas ir pielīdzināms valsts gada budžetam, bet nodokļi no šiem darījumiem pašvaldībām iet secen. A. Seile akcentē — viņa ir pret ieceri, ka Izglītības likumā būs noteikts: skolēni plaši jāinformē par homoseksuālajām attiecībām.
Andris Zanders ir uztraukts par latvju un baltu tautu kultūras senatnes saglabāšanas aspektiem. Strenču apkārtnē pamazām tiek iznīcināti akmeņu krāvumi, kuri joprojām ir zinātnieku neizpētīti. Tās ir valstij pazaudētas vērtības. A. Seile ieteica šīm vietām uzlikt vietējās pašvaldības lieguma statusu.
Strencēnietis Jānis Libers atgādināja, ka par Tautas partiju Strenčos nobalsoja 286 vēlētāji, bet par TB/LNNK — tikai 151. Viņš uzskata, ka strencēnieši nav pareizi izvēlējušies, jo viss varēja būt labāk.
