Pašvaldību vadītāji dod zaļo gaismu vienādu iespēju izglītības pieejamībai Valkas rajonā.
Pašvaldību vadītāji dod zaļo gaismu vienādu iespēju izglītības pieejamībai Valkas rajonā. Atliek šīs idejas īstenot dzīvē un rast finansiālu atbalstu.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka nesen notika invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotā konference “Droša un atbalstoša skolas vide bērniem un jauniešiem ar invaliditāti”. Pasākuma mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību bērnu tiesību aizsardzības likumam, kas nosaka, ka “valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām”. Akcijas rīkotāji vēlas aktualizēt vispārpieņemtu principu, ka bērnam ar invaliditāti un bērna vecākiem ir tiesības izvēlēties mācību iestādi.
Kā jau rakstījām, Valkas rajona biedrība “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”, izvērtējot izglītības iestāžu atbilstību vides pieejamības ziņā, kā vienu no labākajiem piemēriem, kur veidot vienādo tiesību un iespēju skolu, nosauca Smiltenes Centra vidusskolu.
Pagaidām nav gatavas atbildes
Sazinājāmies ar Valkas rajona Izglītības pārvaldi (IP) un uzzinājām, ka šis jautājums vēl nav izdiskutēts un lēmums nav pieņemts. ” Uz “Apeirona” rīkoto konferenci devās Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas pārstāvji. Pedagogi morāli ir gatavi šim darbam, bet vēl ir jārada materiālā bāze,” uzskata A. Zvirgzdiņa un piebilst, ka pagaidām nav gatavas atbildes, kur šāda skola varētu būt, jo ļoti nopietns ir kadru jautājums un to sagatavošana. Viņa apsolīja noskaidrot IP viedokli un tuvākajā laikā par to informēt.
Laba ideja visiem rajona iedzīvotājiem
Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins, iepazinies ar Smiltenes Centra vidusskolas ideju, uzsvēra, ka to atbalsta. “Mūsu rajonā neviena skola šīm vajadzībām nav gatava. Ja skolā notiek pārbūve, tiek būvēti jauni korpusi un tie jau atbilst visām prasībām, tas ir pozitīvi. Otrs liels pluss, ka šajā skolā notiek mācības arī sestdienās, kad darbojas augstskolas filiāle, tāpēc šī ideja būtu laba visiem rajona iedzīvotājiem,” vērtē U. Birkenšteins. Viņš norāda, ka apkārt Smiltenei ir daudz mazo pašvaldību un reforma paredz, ka šeit būs novads, tādējādi būtu ļoti labs piemērs, ka novadā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja apgūt izglītību klātienē un viņi var patstāvīgi pārvietoties skolas ēkā. “Vienpersoniski nevaru runāt rajona padomes vārdā, bet pats noteikti atbalstu šo projektu,” komentē U. Birkenšteins.
Viņš uzsver, ka nevajag veidot speciālu skolu, jo nekur attīstītās valstīs nav tādas prakses. Bērni un jaunieši invalīdi var mācīties kopā ar pārējiem skolēniem, bet tam jārada atbilstoši apstākļi.
Domāju, ka šī ir pareizā izvēle
“Šo jautājumu jau esam apsprieduši un izdiskutējuši, kad mums domē bija iestāžu vadītāju tikšanās,” atklāj Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. Viņš secina, ka Smiltenē katra skola ir atradusi savu vietu. Trīs Pakalnu pamatskolai ir plašas telpas, kurās bērniem ir iespējas pilnvērtīgi attīstīties. Vienīgi vēl vajadzētu sporta laukumu, bet gan jau tas arī ar laiku būs. Skola atrodas teritorijā, kur veidojas pilsētas jaunais centrs — bērnudārzs kopā ar skolu. Ģimnāzijai ir sava specifika. Tur ir ļoti daudz apstiprinātu mācību programmu, bērniem ir liela izvēle. Šī skola strādā ar mērķi, lai sagatavotu skolēnus, kas vēlas studēt. Centra vidusskola ir kā vidusposms, kas arī meklē savu vietu. “Domāju, ka šī ir pareizā izvēle, jo par šiem cilvēkiem arī ir jādomā. Mēs nevaram skaitīt, cik viņu ir katrā vietā. Varbūt šodien Smiltenē, paldies Dievam, ir divi vai trīs, bet, ja skatāmies pa visu rajonu, jo uz mūsu skolām nāk skolēni gan no Valkas, gan kaimiņu rajoniem, tad skaits noteikti ir lielāks,” komentē A. Mežulis. Ja šai idejai ir iespējams piesaistīt Eiropas finansējumu un arī valsts līdzekļus, tad tas ir jādara. “Tā ir dzīve. Mēs nevaram nedomāt par šādiem cilvēkiem. Īpaši par bērniem,” uzsver domes priekšsēdētājs.
“Ziemeļlatvija” turpinās sekot, kā šīs idejas tiks īstenotas dzīvē. Gaidīsim IP piedāvāto modeli, bet īpaši vēlamies uzklausīt to vecāku, bērnu un jauniešu domas, kuri saskārušies ar šīm problēmām. Rakstiet vai zvaniet un izsakiet savas idejas, mēs tās darīsim zināmas atbildīgajiem speciālistiem. (sarmite_ozola@ziemellatvija.lv; mobilais tālrunis 26414911).
***
Bērnu skaits speciālajās skolās un klasēs (Latvijā)
Mācību gads Bērnu skaits
1998./1999. 8363
1999./2000. 8475
2000./2001. 10250
2001./2002. 10169
2002./2003. 10055
2003./2004. 9822
2004./2005. 9793
2005./2006. 9691
***
Ainārs Mežulis: “Domāju, ka šī ir pareizā izvēle, jo par šiem cilvēkiem arī ir jādomā. Mēs nevaram skaitīt, cik viņu ir katrā vietā. Varbūt šodien Smiltenē, paldies Dievam, ir divi vai trīs, bet, ja skatāmies pa visu rajonu, jo uz mūsu skolām nāk skolēni gan no Valkas, gan kaimiņu rajoniem, tad šis skaits noteikti ir lielāks.”
Uldis Birkenšteins: “Apkārt Smiltenei ir daudz mazo pašvaldību, un reforma paredz, ka šeit būs novads, tādējādi būtu ļoti labs piemērs, ka novadā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja apgūt izglītību klātienē.”
***
Galvenās problēmas:
• speciālo skolu sistēma, kas veicina bērnu ar speciālām vajadzībām izstumšanu no sabiedrības;
• kvalificētu kadru trūkums darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām;
• visiem vienādi noteiktais mācību ilgums, kas liedz bērniem ar speciālām vajadzībām maksimāli attīstīties;
• skolu inženiertehniskā nepiemērotība;
• nepietiekamais finansējums.
