Gandrīz katras mazas meitenītes sapnis ir bijis liels drēbju skapis. Manā bērnībā par tādu tiešām varēja tikai sapņot, jo tolaik apģērbu daudzveidība, košums un spožums veikalu plauktos bija minimāls. Tāpēc, līdzīgi kā citām meitenēm, arī mana mamma šuva kostīmus, svārkus un sarafānus, adīja džemperus un jaciņas. Tolaik strikti tika ievērots jēdziens – mājas un izejamās drēbes. Lielie skapji bija pustukši, tajos varēja ielīst un paslēpties. Turpretī mūsdienu meitenēm un sievietēm ir otrādāk – liels skapis, pilns apģērbu, aksesuāru un apavu, kas līdzinās paradīzei. Tām, kurām dzīvojamā platība un finanses atļauj, atsevišķa istaba ir izveidota par garderobi. Jā, jā, pat ja izvēle ir neiedomājami liela, nereti dzirdam daiļā dzimuma pārstāves sakām – man nav ko vilkt mugurā. Kaut gan šonedēļ Latvijā sinoptiķu prognozes apbēdina un brīvdienas solās būt aukstas, dāmas jau pirms nedēļas revidēja skapi, ziemas drēbes nomainot pret pavasarim raksturīgākām. “Ziemeļlatvija” uzrunāja trīs jaunas sievietes, kuras nesaplūst ar pūli, bet vienlaikus ir savstarpēji atšķirīgas, lai noskaidrotu, cik svarīgs viņām ir vizuālais tēls.
Uzdrīkstējās izkāpt no kompleksiemAiga Lāce, divus gadus dzīvo Kanāriju salās, strādā veikalā, palīdzot klientiem sakombinēt tērpus un ieteikt, kāda piegriezuma drēbes viņiem ir piemērotākas
Esmu no tām, kam patīk labi izskatīties, jo mēs taču esam sievietes, tas ir mūsu uzdevums. Gaume jau ir cita lieta. Runājot par manu garderobi, tajā vienmēr atradīsies vieta jaunām kurpēm vai jaunai kleitai. Pirkumiem nav jābūt no jaunākās kolekcijas, jo neesmu modes aktualitātes upuris. Cenšos būt oriģināla, un pārsvarā manā garderobē ir ērtas un pacilājošas drēbes – tādas, kas man dod labu noskaņojumu un kurās jūtos pārliecināta par sevi. Stils un mode ir mani draugi jau kopš bērnības, laikam ejot, esmu sākusi tos izrādīt arī sabiedrībā. Atceroties sevi kā bērnu, tolaik mode, kas mani interesēja, nebija tā no kataloga vāka vai manekena veikala skatlogā, esmu vairāk tendēta uz oriģinalitāti. Bērnībā dzīvoju kopā ar omīti. Neko sliktu nedomājot, viņa mani ģērba, kā nu sanāca. Visas viņas mums ir mīļas un jaukas, bet par stilu vai modi viņām… Lai nezaudētu iedvesmu, sāku radīt pati savus tērpus, tos gan redzēja vien ģimenes locekļi. Atceros, ka, organizējot modes skates ar jaunajiem tērpiem, žūrijā bija mamma ar māsām. Tā bija neizsakāma sajūta iejusties modeles tēlā un iet ar paceltu galvu, lai atrādītu radītos tērpus. Parasti tie tapa no omītes vecajām kleitām, bet to viņa nezina vēl līdz šai dienai. Manā privātajā modes skatē varēja redzēt svārkus visādos piegriezumos un garumos, topus uz lencēm un blūzes. Tērpi vienmēr bija krāsu un pozitīvisma pilni.Kad pabeidzu pamatskolu un bija jāizvēlas, kādu profesiju apgūt, nolēmu mācīties par stilisti, mākslinieci vai kaut ko līdzīgu, kas mani patiešām saistītu, bet tajos laikos mums nebija tik daudz līdzekļu, tāpēc paliku mācīties Smiltenes tehnikumā. Idejas par tērpiem turpināja rasties un rasties, bet nekad tā līdz galam nebija drosmes tās īstenot, jo skolas laikā dzīvoju dziļos kompleksos par sevi. Tas ir arī iemesls, kāpēc centos pielāgoties vairākumam un daudz neizcelties, bet viss krasi mainījās, kad pārcēlos uz dzīvi Kanāriju salās.Tur cilvēki nav tik nosodoši un laikam beidzot esmu izaugusi no kompleksiem. Tagad velku un kombinēju pēc saviem ieskatiem, īsāk sakot, īstenoju idejas, kas ar gadiem ir sakrājušās prātā. Nebaidos uzkrāsot koši sarkanas lūpas, uzvilkt mazliet citādāku kleitu kā ierasts un mazliet augstākus papēžus kā ierasts. Kā jau minēju, mani vairāk saista oriģinalitāte. Tai ir savs pluss, varu būt droša, ka neviena nenāks pretī tādā pašā tērpā kā man. Dzīvojot šeit, aizvien biežāk izceļos pūļa vidū, vairāk saņemu komplimentus un uzslavas, tas viss kopā rada manī iedvesmu un, protams, ceļ pašapziņu. Esmu sapratusi, ka panākumu – atslēga ir tajā, cik ērti var justies pats sava ķermenī, kāda ir pārliecība par sevi. Līdz ko cilvēks ir apmierināts ar sevi par 100 procentiem, apkārtējo viedoklis iet gar ausīm. Varu tikai novēlēt tām meitenēm, kuras nejūtas ērti vai droši, riskēt un radīt savu stilu, savu skatienu uz modi, tas notiks tā vai tā, tad kāpēc gaidīt? Meitenes un sievietes, esat pārliecinātas par sevi un staigājiet ar pašu radīto stilu kā pa mēli, pašpārliecinātība ir tā, kas gan tevi, gan tavu tērpu padarīs vēl fascinējošāku!Jā, man mamma vienmēr teica – dari to, ko mīli, un tu nekad nestrādāsi. Un tā es arī daru, pateicoties interesei par modi, strādāju apģērbu veikalā.◆
Sievietes garderobē vienmēr jābūt vienai universālai melnai kleitai, melns nekad nepieviļIepirkšanās man sagādā sava veida relaksāciju Mans skapis ir liels un tajā vēl ir daudz vietas jaunām drēbēm, un man vienmēr ir ko vilkt, ar to nekad nav problēmu
Eleganta uz moča trasē un ārpus tāsElīna Kalniņa, MK “Dako Ziemeļvidzeme” motosportiste, topošā vecmāte
Ar mani ir tā, ka ikdienā speciāli nemeklēju un nepētu jaunākās tendences modes žurnālos. Domāju, ka tendences un aktualitātes vislabāk var redzēt uz ielas, sabiedrībā. Tas atkarīgs arī no tā, kādā sabiedrībā uzturies, jo katrai sociālajai grupai ir savas stila tendences. Protams, vizuālais tēls man ir svarīgs, taču ikdienā izvēlos ērtu, vienkāršu, sportisku apģērbu. Manuprāt, apģērbam ir jāpaspilgtina personība un izskats. Tāpēc man patīk apģērbs, kas ir vienkāršs un tajā pašā laikā tomēr ar kaut ko atšķiras. Esmu melnās krāsas cienītāja, kā arī krāsu salikumi melns, zelts, balts ir tie, kas arī visvairāk dominē manā garderobē. Man galvenais ir apavi, soma un saulesbrilles (kuras man ir līdzi gandrīz vienmēr). Apaviem ir jābūt labiem, kvalitatīviem un vismaz vienam pārim katram gadījumam. Jo, manuprāt, lai cik lielisks apģērbs un izkopts stils būtu, ja apavi ir nepiemēroti vai arī nav kopti, ar to arī viss ir izteikts. Motokrosā Latvijā formas izvēlē starp meitenēm dominē izteiktās meiteņu krāsas – rozā, sarkana un vēl dažas. Taču pārsvarā arī tiek izvēlētas gaišas krāsas formas (baltas, violetas, rozīgas), lai mēs būtu viegli pamanāmas. Man pašai komanda pagājušajā sezonā sarūpēja spilgtus, labi pamanāmus kreklus, kas patika un arī skatītājiem uzreiz vieglāk pamanīt, ka trasē atrodas meitene. Ir arī ražotāji, piemēram, “Fox”, kas piedāvā atsevišķu līniju meiteņu formām. Arī ļoti pievilcīgas formas. Vēl arī kā stila elementu motokrosā var izmantot brilles, kurām var izvēlēties dažādu krāsu stikliņus, kādi nu katram patīk. Man pašai patīk spoguļstikli, jo izskatās smuki un interesanti, acis caur šiem stikliņiem redzēt nevar.Manā draugu lokā pārsvarā ir cilvēki, kuri ikdienā arī izvēlas sportisko, brīvo stilu vai ģērbjas pēc sajūtām, miksējot dažādus stilus, taču arī tiecas atrast kaut kādu individualitāti. ◆
Sievietes garderobē noteikti ir jābūt saulesbrillēm un vismaz vieniem izciliem džinsiemIepirkšanās man uzlabo garastāvokliManā skapī pat tad, kad nav ko vilkt, vienmēr beigu beigās atrodas kas piemērots
Pucēta kopš bērnībasZane Puķīte, studē un strādā bērnudārzā par audzinātāju
Mammīte mani pucēja jau no bērnības, šuva pie šuvējas kleitas un kostīmus. Esmu vienmēr pucēta un pucējusies pati. Vizuālais tēls man ir svarīgs. Patīk izskatīties krāsaini, koši. Esmu pamanījusi, ka ģērbjos tikai un vienīgi, kā man pašai patīk un kā jūtos ērti. Nereti ir tā, ka sataisos un pirms iešanas jautāju mājiniekiem, vai ir labi. Parasti viņi man atbild, ka esi smuka, vari iet tāda, taču, ja pati jūtos neērti vai liekas, ka kaut kas tomēr kopā nesader, tad aši, aši pārģērbjos. Es pat varētu teikt, ka tā īpaši modes tendencēm nesekoju. Pērku to, kas patīk, nevis to, kas ir modē. Tomēr priekšroku dodu kam jaunam, neredzētam un krāsainam. Melnos toņus savā garderobē lietoju tikai tad, kad tas ir vajadzīgs – kāds svinīgāks pasākums.Mana vājība ir auskari, man to ir ļoti daudz, dažnedažākās krāsās un lielumos. Vasarā savus matus papildinu ar košām, puķainām matu lentēm, kas arī ir neatņemama sastāvdaļa manos aksesuāros. Kā jebkurai meitenei, sievietei man ļoti patīk košas, krāsainas kleitas. Manā skapī ir kleitas, kuras ir uzvilktas tikai reizi. Atverot skapi, nevaru vien izvēlēties, kurai šoreiz būs laimīgā diena. Tad vēl laiviņkurpītes, tās, šķiet, man ir visās krāsās un dažas vēl pat dubultā. Tās es mainu un pieskaņoju katras dienas tērpam. Manas iecienītākās krāsas apģērbā ir dzeltena, rozā un zila. Ja draudzenēm no drēbēm vajag kaut ko tieši šajās krāsās, viņas zina, kam jautāt. ◆Sievietes garderobē noteikti ir jābūt vairāk svārkiem un kleitām, nevis biksēmIepirkšanās man sagādā prieku, ja uzreiz iekrīt kaut kas acīs, patīk un gribas nopirkt, savukārt, staigājot daudzos veikalos un neko neatrodot, mani pamatīgi nogurdinaMans skapis ir pārbāzts, tajā dažreiz var atrast jaunas drēbes ar nenoplēstām cenu zīmēm, taču bieži vien ir situācijas, kad man nav ko vilkt.
