Launkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Abuliņi” savā pamatnozarē — piena lopkopībā — sasniegusi ganāmpulka “griestus”.
Launkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Abuliņi” savā pamatnozarē — piena lopkopībā — sasniegusi ganāmpulka “griestus”. Tagad nozares attīstības balsts ir intensīva lauksaimniecība.
“Abuliņu” īpašnieks uzņēmējs Arnis Lapiņš nākamos kapitālieguldījumus plāno augkopībā, lai no katra saimniecībā apsaimniekotā hektāra iegūtu pēc iespējas lielāku graudu ražu.
Lopu ēdināšanai vajadzīgos graudus izaudzē “Abuliņu” laukos.
Modes aktualitātēm neseko
Z/s “Abuliņi” liellopu ganāmpulkā ir 140 galvu. Slaucamās govis mīt bijušajā Kainaižu fermā, kas celta padomju laikā, bet teļi — atsevišķā kūtī. Vēl vienas liellopu novietnes būvi īpašnieks neplāno. Lielākais naudas ieguldījums celtniecībā būs mēslu krātuves ierīkošana.
Govju nepiesieto turēšanu, vaļējas novietnes vai citas jaunas metodes “Abuliņi” nav izvēlējušies. Uzņēmējs Kārlis Lapiņš, Arņa tēvs un biznesa konsultants, šādas novitātes salīdzina ar pārejošu modes kliedzienu. “Padomju laikā bija moderni ēkām būvēt plakanos jumtus kā Vidusāzijā. Gan jau arī piena lopkopībā atgriezīsies pie Latvijā pārbaudītām vērtībām, kādas ir slēgtās kūtis.” Toties kapitāls “Abuliņu” fermā regulāri tiek ieguldīts iekārtu modernizēšanā. “Slaukšanas aparāti ir tik mūsdienīgi, cik vien šobrīd var būt. Sekojam tehnoloģiju attīstībai un mainām piena dzesēšanas un dzirdināšanas sistēmas,” stāsta K. Lapiņš. Arnis papildus darbojas atpūtas bāzē “Silmači” un mežizstrādē un aizņemtības dēļ nevarēja atlicināt laiku garākai intervijai. Ikdienā saimniecības darbi ir pārvaldnieka Ilgvara Ludzenieka pārziņā.
Vidējais izslaukums no govs “Abuliņu” fermā pārsniedz sešus tūkstošus litru. “Piena lopkopībā šobrīd viss ir iegājis normālās sliedēs,” secina K. Lapiņš. “Piegādājam augstas kvalitātes pienu akciju sabiedrībai “Valmieras piens”. Ar sadarbību esam apmierināti. Protams, ražotājs vienmēr vēlēsies augstākas cenas.”
Nākamo sakārtos graudu audzēšanu
Z/s “Abuliņi” perspektīvā neplāno lielas investīcijas lauksaimniecībā, tām piesaistot nacionālās subsīdijas vai Eiropas Savienības (ES) naudu. Materiāli tehniskā bāze jau ir pilnveidota ar ES struktūrfondu daļēju atbalstu iepriekšējos gados. Saimnieku vērtējumā ir sasniegts brīdis, kad uzņēmumā ir viss nepieciešamais ražošanai un zemnieku saimniecība spēj pildīt visas saistības ar kredītiestādi.
Pēc stabilas pamatnozares izveidošanas “Abuliņos” attīsta palīgnozares: augkopību un dīķsaimniecību. Augkopība ir cieši saistīta ar piena lopkopību, jo lopbarības kvalitāte būtiski ietekmē izslaukumu. Šogad z/s “Abuliņi” lielāku uzmanību pievērsīs graudaugu audzēšanai apsaimniekotajos 300 hektāros un lopbarības ražošanai. Piemēram, plānots graudu placinātāja pirkums.
“Līdz šim saimniecībā bija diezgan nestabilas graudu ražas,”atzīst K. Lapiņš, “taču pakāpeniski problēmu ceram novērst. Iestājāmies Vidzemes agroekonomiskajā kooperatīvajā sabiedrībā. Konsultēsimies ar viņu speciālistiem, ko un kā labāk darīt. Zemes apstrādi maksimāli izplānosim intensīvai zālāju un graudaugu audzēšanai. Piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, visām zemes platībām jau ir veiktas augsnes analīzes. Uz tām pamatojoties, uzlabosim lauku auglību ar minerālmēsliem un citām ķimikālijām.”
Citā “fermā” audzē zivis
Braucot pa Vidzemes šoseju, otrā pusē pagriezienam uz Kapusilu redzama vēl viena z/s “Abuliņi” palīgnozare. Tas ir gandrīz sešus hektārus liels speciāli izrakts dīķis.
Nesen ūdenskrātuvē ielaistas dažādu sugu zivis: līņi, karpas, ālanti, asari, zandarti. Citas Latvijā sastopamas zivis ieviesīsies pašas. Tiek apsvērta doma par forelēm, kuras varētu audzēt, izmantojot Ālandu salās un Sāmsalā noskatītas metodes.
Dīķsaimniecība perspektīvā varētu būt saistīta ar lauku tūrismu. Jau tagad pie ūdenskrātuves ierīkoti atpūtas stūrīši: galdiņi, soli, vieta ugunskuram. Perspektīvā tūristi varētu dīķī ķert zivis (tas būtu maksas pakalpojums) un pēc tam lomu turpat dīķa krastā grilēt.
