Vakar Valgas Kultūras un interešu centrā tikās abu kaimiņpilsētu izglītības iestāžu vadītāji. Viņi kala plānus turpmākās sadarbības iespējām un fiksēja vairākus interesantus priekšlikumus.
Vakar Valgas Kultūras un interešu centrā tikās abu kaimiņpilsētu izglītības iestāžu vadītāji. Viņi kala plānus turpmākās sadarbības iespējām un fiksēja vairākus interesantus priekšlikumus.
Tas bija pēdējais seminārs divus gadus ilgušā projekta “Valka – Valga: viena pilsēta divas valstis” ietvaros. Šā programmas “Interreg IIIA” projekta ietvaros visvairāk aktivitāšu noticis tieši izglītības jomā. “Šodien spriedīsim par turpmāko attiecību veidošanas iespējām. Mums ir dokumentāri fiksēts plāns, taču reālā dzīve vienmēr ievieš korekcijas. Šajā saietā formulēsim, kā strādāt turpmāk. Allaž dzirdam skaistus vārdus par abu pilsētu sadarbošanos kultūras, sporta un izglītības jomā, taču ne viss izdodas pilnā mērā, kā iecerēts,” stāsta Valkas un Valgas kopējā sekretariāta vadītāja Anita Tannenberga.
Jaunai paaudzei citas izjūtas
A. Tannenberga uzskata, ka jo īpaši liels ieguvums projekta ietvaros ir izglītības jomā. Abu pušu projektā iesaistītie cilvēki par vislielāko ieguvumu uzskata centienus gūt savstarpējo sapratni un toleranci apspriežamo jautājumu diskutēšanā.
Diemžēl abu pilsētu skolēniem un jauniešiem joprojām ir apgrūtinātas kontaktēšanās iespējas. Vispirms jau abu tautu mentalitātes dēļ. “Šā iemesla dēļ ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj satuvināt gan pedagogus, gan skolēnus. Viņiem nepieciešams iepazīt tautu tradīcijas un dažādus aspektus, uz kuru bāzes varētu veidot lietišķas un sirsnīgas attiecības. Nebija viegli, jo ne vienmēr Valkas skolēni vēlējās doties uz Igauniju, un otrādi. Skolēni kautrējās, baidījās un izjuta bažas, ka kaimiņvalstī viņus nepieņems,” novērojusi A. Tannenberga. Viņa uzskata, ka kopš abu valstu neatkarības atgūšanas ir izaugusi jauna paaudze, turklāt abu pilsētu jaunieši nav savstarpēji kontaktējušies.
Iesāktās attiecības turpināsies
Situācija ir pat vēl skarbāka — daudzi Valkas jaunieši nekad nav šķērsojuši Igaunijas robežu. Igaunijas jaunieši ir līdzīgā situācijā. Iespējams, tieši šis projekts kļūs par sākumu abu tautu jauniešu attiecību veidošanā. Iesākums ir, un abu pilsētu izglītības iestāžu pedagogu darba aprakstu ietvaros ir jāfiksē tas, ka iesāktais attiecību process ir jāpilnveido. A. Tannenberga apgalvo, ka arī turpmāk darba grupu saieti notiks regulāri. Attiecības ir jākopj ne tikai viena projekta ietvaros.
Aicina iepazīt Igaunijas vēsturi
Valkas rajona Izglītības pārvaldes Bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja Anita Zvirgzdiņa priecājas, ka jau panākta vienošanās par abu pilsētu pedagogu ekskursiju, maijā apskatot Latvijas interesantākās vietas.
Valgas izglītības darbinieki valcēniešus aicina iesaistīties Igaunijas neatkarības gadadienas svinībās. Ierosinājums ir attiecības veicinošs — rīkojams konkurss par Valgas vēsturi. Iespējams, valcēnieši šim pasākumam varētu izgatavot īpašu stendu ar savas pilsētas vēstures izklāstu. Igauņi pieļauj, ka valcēnieši par abu pilsētu vēsturi varētu zināt vairāk par pašiem. Tā būtu godīga sacensība. Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga šo izaicinājum pieņēma un solīja visīsākajā laikā sagatavoties viktorīnai par pilsētu vēsturi.
Vēl igauņi 17. martā valcēniešus aicina uz krievu valodas olimpiādi, kurā piedalīsies Valgas, Vilandes, Veru un citu apriņķu skolēni. Valcēnieši ir gatavi doties uz šo pasākumu.
“Tagad dažādu projektu ir tik daudz, ka nespējam izsekot, kurā piedalāmies. Faktiski nekādu labumu no tiem pagaidām nejūtam. Darām savu ikdienas darbu, un mūsu sporta lauciņā viss notiek. Dažādas aktivitātes sportā starp Valku un Valgu ir bijušas un būs vienmēr neatkarīgi no tāda vai citāda projekta,” savu viedokli pauž Valkas sporta dzīves organizatore Nadežda Blūma.
