Interesanta un noderīga lieta ir portāls “Zudusī Latvija”. Tas vēsta par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām. “Zudusī Latvija” ienāca prātā, atceroties Smiltenē jau pasen zudušo divstāvu ēku Dakteru ielas galā pie Tepera, kas “dzīvību” zaudēja faktiski veltīgi, neveiksmīga uzņēmējdarbības plāna dēļ. Reiz, 2006. gadā, šajā vietā vietējā pašvaldība iznomāja savu īpašumu ar apbūves tiesībām Cēsu firmai “Waterland”, kas pie Tepera sapņoja uzcelt viesnīcu ar spa pakalpojumiem. Lai sagatavotu vietu būvlaukumam, steigšus tika nojaukta tur esošā pirmskara Latvijas mūra ēka. Solītās viesnīcas nav joprojām, un nav arī vecās ēkas, ko, attiecīgi sakārtojot un ieguldot naudu, pašvaldība varētu izmantot sabiedrības vajadzībām. Piemēram, neraugoties uz attālumu no pilsētas centra, šī celtne varētu būt bijusi laba vieta izstāžu zālei, uz kuras nepieciešamību Smiltenē jau gadiem ilgi norāda ar mākslu saistīti ļaudis. Mūsdienu Latvijā ēkas un vietas diemžēl zūd arī privatizācijas dēļ, kam piemērs ir bijušais Smiltenes tirgus laukums pie Jāņukalna. Savulaik smiltenieši saliedējās, lai šo pašvaldības zemi aizstāvētu pret kāda pilsētā pazīstama uzņēmēja vēlmi piepulcēt to saviem īpašumiem, bet vēlāk tik un tā “paspēlēja” igauņu biznesmeņiem un vietā ieguva, šķiet, mūžīgo būvbedri. Vēl viens privatizācijas “upuris” Smiltenes pusē ir redzams pie Tiltleju ezera – bijušais, joprojām neapsaimniekotais vilnas pārstrādes cehs, ko kādreizējā Valkas rajona padome pārdeva kādam ārzemniekam. Reizēm, gribēdama atbalstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā, pašvaldība izdara lāča pakalpojumu, jo ne vienmēr darījumam ir laimīgas beigas.
