Šogad Strenču novadā pirmo reizi notiks Lielās dienas svinēšana visās novada apdzīvotajās vietās.
Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte stāsta, ka līdz šim pavasara saulgriežus svinēja tikai Jērcēnmuižā, taču šogad 21. martā novada kultūras darbinieki un Jērcēnu pagasta folkloras kopa “Mežābele” apbraukās novada pilsētas un ciemus un skaidros Lielās dienas nozīmi latviešu tradīcijās un kā to svinēja.“Patlaban daudzi svin šos svētkus pēc kristiānisma tradīcijām un zina Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, bet liela daļa ir aizmirsusi, kā mūsu senči svinējuši pavasara saulgriežus. Pulksten 10 būsim pie Sedas pilsētas pārvaldes, 11.30 – pie Strenču kultūras nama, pulksten 13 – pie Jaunklidža saieta nama, pulksten 14.30 – pie Plāņu tautas nama un pulksten 17 noslēgums būs Jērcēnmuižā. Tur kurināsim ugunskuru, kārsim šūpoles, dziedāsim un dejosim,” saka G. Gailīte.Priekšnesumus sniegs arī iepriekšējās vietās. Turklāt pavasara saulgriežu svinētāji būs gatavi visiem izskaidrot, kāpēc ir tāda Lielā diena, kādēļ šajos svētkos vajadzīgas šūpoles, ko dod mutes mazgāšana Lielās dienas rītā, kāpēc jāēd olas un vēl daudzus jautājumus par pavasara svētkiem.Atbildes skanēs arī “Mežābeles” dziesmās par Lieldienām. G. Gailīte stāsta, ka tā cilvēki vairāk uzzinās par Lielās dienas tradīcijām, bet tas nozīmē, ka tās turpināsies. Tas būs arī veids, kā ar gaišām un tīrām domām sākt pavasara cēlienu.
