Jau labu laiku Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejā ik dienu redz rosāmies divas jaunietes. Šķiet, ka viņas abas ir kā laumiņas – kurā telpā uzkavējas, tā tūlīt kļūst greznāka un bagātāka rotājumiem.
Komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova stāsta, ka abas jaunietes uzpoš ēku Lieldienām. Par Baibu izpilddirektorei ir īpašs stāsts. Viņa katru darbdienu no Kārķiem ved bērnu uz bērnudārzu, bet pa dienas vidu kā brīvprātīgā darba veicēja palīdz Sarkanajam Krustam. “Baibai ir apskaužama enerģija un vēlme palīdzēt citiem. Ko vien viņai palūdzu, jauniete ar prieku izpilda,” saka G. Sokolova.
Brīvo laiku velta Sarkanajam KrustamMūsdienās, kad liela daļa cilvēku vairāk vai mazāk norobežojas sevī un lielākoties rūpējas par savu labumu, šāda attieksme spēj izbrīnīt. Pati Baiba nezina, no kā viņai radusies vēlme palīdzēt. “Man kopš bērnības tā ir bijis. Tiklīdz redzēju, ka otram klājas slikti, iespēju robežās esmu centusies palīdzēt. Tā man tas iegājies,” apliecina Baiba. Pamudinājumu iestāties brīvprātīgajos viņa saņēmusi Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiālē. Tur viņai ieteikts atrast kādu vietu, kur var strādāt brīvprātīgajā darbā, un jauniete izvēlējusies Sarkanā Krusta Valkas komiteju. Baiba pati ir valcēniete, bet Kārķos, kur dzīvo viņas vecmamma, atradusi savu dzīvesdraugu. Abi nomā zemi, kur audzē dažādus dārzeņus.
Kristiešu vērtības audzina dēlāPainteresējos, vai Kārķu pirmsskolas izglītības iestādē nebija vietas, bet Baiba atbild, ka Valkā ir kristīgais bērnudārzs “Gaismiņa”, uz kurieni viņa ved dēlu Justu. “Tur godā kristīgās vērtības, un es domāju, ka tā ir ļoti laba iestāde mazajiem. Pirms dēla iekārtošanas biju jau to iepazinusi, jo māsas bērns arī gāja kristīgajā bērnudārzā. Man tas šķita ļoti jauks. Puika izaugs par labu cilvēku,” priecājas B. Gaile. Viņa ir apguvusi lietvedes profesiju, bet atzīst, ka tas tomēr nav viņai domāts darbs. Vairāk patīkot būt aktīvai un rīkot dažādus pasākumus.
Ātri atrod kopīgu valoduBaibai patīk daba. Tādēļ viņa katru dienu ir ar mieru braukt uz pilsētu, bet vakarā atgriezties laukos, kur var pilnībā izjust brīvību un baudīt dabu. “Nav neviena, kam es varētu traucēt un kas man traucē. Ja tā nebūtu, varētu palikt arī pilsētā, taču lauki tuvāki, jo tur daudz kas atkarīgs no paša. Cik būsi izdarījis, tik arī dabūsi,” saka B. Gaile. Lieldienās viņa ar Dianu plāno apciemot vientuļos pensionārus un sveikt viņus svētkos. Diana Karki dzīvo Valkā un stāsta, ka nav, kas pieskata mazuli, bet uz Sarkano Krustu viņa var to ņemt līdzi. Tādēļ arī izvēlējusies Sarkanā Krusta Valkas komiteju par savu darbavietu. ‘’Šodien mazuli var auklēt omīte, tādēļ neesmu to paņēmusi līdzi,” saka Diana. Viņa ir floriste un ar savām idejām palīdz iespējami skaistāk izdekorēt telpas. Diana stāsta, ka ar Baibu mirklī sadraudzējušās, acīmredzot abas saista kopīga vēlme darīt prieku citiem. Kura būtu noteicošā ideju un ierosmju ziņā, to nevar pateikt ne Baiba, ne Diana. “Visur esam kopā, idejas radām abas. Galvenās mūsu vidū nav,” apliecina Baiba. Abas atbild, ka šis darbs Sarkanajā Krustā ir tuvs un nolēmušas ar to saistīt visu turpmāko dzīvi, ja, protams, negaidīti apstākļi nepārvilks svītru plāniem. “Te mēs varam izpausties un izteikt sevi, kā protam, un ir labi, ja redzi – cilvēki par tavu veikumu priecājas un ir pateicīgi,” saka D. Karki. Negrib plātīties ar savu darbuBaiba piebilst, ka līdz ar šīm pašizpausmēm arī pašām rodas prieks, ja redzi – ir kādam palīdzēts tapt priecīgākam un aizmirst savas sliktās dienas. “Tas nozīmē – esam kādam palīdzējuši, un tā ir neaizmirstama sajūta arī pašām,” saka Baiba, gan piebilstot, ka ļoti nelabprāt runā par palīdzību citiem. Labāk to visu padarīt sevi nereklamējot. Uz jautājumu, vai otra puse nepalīdz šajā darbā, Baiba atbild īsi: “Kādam arī jāstrādā naudas darbs.”Viņas prot radīt īpašu atmosfēru savā darbā un ap to. Ārā cilvēki steidzas, streso, plāno kur ko nopelnīt, bet te valda kluss miers un notiek radošs darbs, lai iepriecinātu citus. Baiba uzskata, ka nav jēgas stresot par dzīvi. No tā cilvēks tikai pats zaudē veselību. Miers ir gara un miesas barotājs. Tajā rodas arī daudz jaunu ideju. Manas domas Baiba un Diana apstiprina, atzīstot, ka ir jaunas ieceres, taču par tām tagad labāk nerunāt. Izpļāpāsies un ar to arī viss būs cauri.
Kad brīvs, studē BībeliVaicātas par vaļaspriekiem, Baiba atbild, ka šobrīd lasa Bībeli un pēc tās izlasīšanas domā to vēlreiz pastudēt, lai pilnībā saprastu. Patlaban viņa secinājusi, ka dzīvē daudzi dara pilnīgi otrādi, nekā māca Bībele. “Iespējams, arī tādēļ pie mums ir tik daudz negāciju,” secina B. Gaile. Stāstu, ka esmu saticies ar gluži pretējiem cilvēkiem, kuri tādu darbu, ko veic abas jaunietes, nesaprastu, jo neredzētu pievienoto vērtību pašiem. Baiba atbild: “Lai nāk un pamēģina paši to darīt, ne tikai pa gabalu vērtēt, tad redzēs, kur tas labums.” Ar to Baiba it kā liek saprast, ka prieku, redzot, ka otram esi palīdzējis, grūti raksturot, tas ikvienam jāizjūt pašam.
Dzimtenes aicinājums stiprāksDiana stāsta, ka viņai ļoti patīk ceļot, apskatīt pasauli. Viņai labi atmiņā palikusi Spānija, bet pēc tam vairākus gadus ir pavadījusi un strādājusi Īrijā. “Veicu dažādus darbus. Vispirms biju viesnīcā, vēlāk kafejnīcā, taču, darot jebko, nopelnīt var vairāk nekā šeit. Tur cilvēki dzīvo, šeit eksistē,” secina Diana. Viņa stāsta, ka strādājusi par minimālo algu, taču no tās varējusi daudz ko nopirkt. Šeit no minimālās algas knapi rēķinus var samaksāt. Tomēr D. Karki pārliecinājusies, ka nauda nav galvenais. Ilgas pēc dzimtenes bijušas stiprākas, kas īpaši sevi liek manīt, kad dzīve pagriežas ne tā, kā iecerēts. “Piedzima bērns, un paliku viena ar viņu. Tad arī nolēmu atgriezties, un nu esmu šeit,” saka D. Karki.Uz Lieldienām abas jaunietes plāno ārā izveidot interesantu pavasara saulgriežu izstādi, un tagad kopā darina visādas mantiņas, ko izlikt apskatei. “Kaut tikai laiks būtu jauks un saulains, tad arī mēs varēsim pilnībā izbaudīt šos svētkus un iepriecināt citus,” saka B. Gaile.Ir domāts arī par rezerves variantiem, ja tiešām daba niķosies. Tomēr tas vien, ka ir cilvēki, turklāt gados jauni, kuri vēlas palīdzēt un iepriecināt citus, liecina par sauli šo cilvēku sirdīs, un to neviens lietus neapslāpēs. VIEDOKLISSarkanā Krusta Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova par Baibu Gaili un Dianu Karki
– Vispirms man jāteic, ka viņas pašas atnāca un pieteicās par brīvprātīgā darba veicējām. Jaunietes bija apņēmības pilnas un gatavas darīt jebko. Kad vaicāju, vai zināt, ko šis darbs nozīmē, viņas atbildēja, ka zinot – par to naudu nemaksā. Sapratu, ka viņas būs īstie cilvēki, kas nesavtīgi palīdz citiem, neko pretim neprasot. Vēlākais parādīja, ka tā arī ir. Drīzumā notiks Valkas nodaļas sapulce, kurā būs jaunas vadības vēlēšanas. Pašreizējā vadītāja Karina Simanoviča maza bērna dēļ vairs nevar tikt ar visu galā. Ceru, ka Baibu Gaili nodaļas biedri ievēlēs par vadītāju. Viņa darbojas ar lielu atbildības izjūtu un ir ļoti pacietīga. Piemēram, logu dekorēšana prasīja lielu pacietību, un Baiba to paveica godam. Līdzīgi darbojas arī Diana. Viņa jau Īrijā meklēja brīvprātīgo darbu, kurā varētu sevi izteikt, tomēr tur neizdevās to atrast. Tagad viņa ir atradusi interesēm atbilstošu nodarbošanos. Redzot, cik daudz viņas abas padara, domāju, ka nodaļa attīstīsies, un tas ļauj kaldināt lielus plānus nākotnei.
