Cilvēkiem mežos joprojām jābūt piesardzīgiem janvāra vētrā nogāzto koku celmu un to sakņu sistēmu tuvumā. Vizuālais iespaids par to nekaitīgumu ir maldinošs.
Cilvēkiem mežos joprojām jābūt piesardzīgiem janvāra vētrā nogāzto koku celmu un to sakņu sistēmu tuvumā. Vizuālais iespaids par to nekaitīgumu ir maldinošs.
“Ziemeļlatvija” jau šogad janvārī rakstīja, ka tādi celmi pēc koka stumbra atzāģēšanas var krist atpakaļ un savainot cilvēku.
Valsts meža dienesta Mežoles mežniecības mežzine Sarmīte Nēgele uzsver, ka tā joprojām ir ļoti aktuāla problēma un ļaudis ir jābrīdina par draudiem viņu drošībai. Pavasarī un vasarā arvien vairāk cilvēku dodas uz mežiem. Drīz sāksies murķeļu laiks.
“Zeme ir atkususi, lielākā daļa koku stumbru ir atzāģēti. Tāds vertikāli gulošs celms ar sakņu sistēmu ir bīstams cilvēkiem un arī zvēriem — var uzgāzties virsū un viņus aprakt. Var būt pat letāls iznākums,” brīdina mežzine.
Vētras nogāztu koku celmu ir daudz arī piepilsētas mežos, cilvēku iecienītās pastaigu vietās. Mirklis, kad tāds celms ar saknēm kritīs atpakaļ, ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Zem tā var rasties izskalojums. Stiprinājuma sakne var pārrauties mehāniskas iedarbības rezultātā. Cilvēks pats var izkustināt celma sakni.
S. Nēgele aicina vecākus brīdināt savus bērnus, lai viņi mežā nerotaļājas vētras nogāzto celmu un to sakņu tuvumā — nespēlē tur paslēpes, nekāpelē un tamlīdzīgi. Jāuzmanās arī floristiem un klūdziņu pinējiem, kuri mežā meklē interesantas saknes saviem darbiem. No izgāztajiem celmiem nevajadzētu raut ārā saknes. “Piemēram, cilvēks ierauga interesantu sakni, sāk to kustināt un lauzt uz savu pusi. Rezultātā celms ar sakņu sistēmu var svērties cilvēkam virsū, uzgāzties un pat aprakt viņu, ja sakņu sistēma ir liela. Nevajadzētu iet vienam mežā, kur ir vējgāzes un vējlauzes, it īpaši, kad ir liels vējš,” iesaka mežzine. Vētras laikā kokiem vienā pusē var būt atrauta sakņu sistēma. Spēcīgākā vēja brāzmā tie var gāzties.
S. Nēgele rosina cilvēkus uzmanīt arī savus uz mežu līdzi paņemtos suņus. Viņas sunim patīkot kašņāties un rakt bedres vētras nogāzto celmu tuvumā, jo tur zeme ir irdena, nav zemsedzes un sakņu sistēmas. “Kad esam mežā, suns atrod vēja gāztu koku un sāk rakties tā tuvumā. Ja celms stāv vertikāli, tas var svērties atpakaļ uz sakņu pusi un aprakt dzīvnieku.”
Cilvēkiem mežā joprojām jāuzmanās arī vējgāztu, vējlauztu un iekārušos koku tuvumā. Drošības apsvērumu dēļ tādus kokus nedrīkst kustināt, nevajag arī iet zem tiem apakšā.
Likvidējot vētras postījumus Latvijā, mežizstrādes jaudas ir ļoti noslogotas. S. Nēgele piebilst, ka tāpēc šā gada janvāra vētras sekas vēl ilgi saglabāsies. “Daudzi nogāzto koku celmi ar sakņu sistēmu paliks mežā, jo trūkst darbaspēka. Celmu atgāšana atpakaļ nav izdarāma. Ļaudīm pašiem jāuzmanās, uzturoties mežā, jo sekas var būt bēdīgas,” viņa piebilst.
