Ir uzsākts praktiskais darbs Valmieras un Valkas slimnīcu apvienošanā.
Ir uzsākts praktiskais darbs Valmieras un Valkas slimnīcu apvienošanā. Šonedēļ Valkas slimnīcas personāls tikās ar Valmieras slimnīcas administrāciju. Pagaidām gan jautājumu ir vairāk nekā precīzu atbilžu, jo process ir tikko aizsākts, taču turpmākā darba pamatprincipi ir skaidri.
“Slimnīcu apvienošana ir politisks lēmums. Par to pirms gada vienojās Valkas un Valmieras rajona padomes, kuras ir šo slimnīcu īpašnieces. Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto programmu līdz 2010. gadam visām valsts slimnīcām ir jāatbilst noteiktiem standartiem,” skaidro Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis. Valkas rajona padomes un Valkas domes uzstādījums ir tāds, ka slimnīcu apvienošanas dēļ nedrīkst ciest nedz iedzīvotāji, nedz mediķi, drīzāk otrādi — iedzīvotāju medicīniskajai aprūpei jākļūst labākai.
Procesam jābūt pēc iespējas saudzīgam
Ja Valkas slimnīca ietilptu lokālo slimnīcu kategorijā, tad tās apkalpes zonā jābūt vismaz 25 tūkstošiem iedzīvotāju, jāspēj nodrošināt diennakts dežūras četrās pamatspecialitātēs un stacionārā jāizmanto vismaz 125 gultasvietas. Pie pašreizējām cenām valsts pasūtījums medicīnas iestādēm nevar būt rentabls, pazeminot šos uzstādījumus. Nevienu no šiem trijiem pamatkritērijiem Valkas slimnīca nespēj nodrošināt: pilsētā un apkārtējos pagastos tik daudz iedzīvotāju nav, arī noteiktās dežūras nevar nodrošināt speciālistu trūkuma dēļ, un stacionārā vidējais noslogojums ir 45 – 50 gultasvietas, tātad apmēram trešā daļa no minimuma.
Lai 2010. gadā slimnīca nenonāktu uz pilnīga sēkļa, radās ideja par abu slimnīcu apvienošanu. Valkas slimnīca kļūs par Valmieras slimnīcas filiāli.
“Tā patiešām nav nedz vienas, nedz otras slimnīcas iniciatīva, jo izpildām pašvaldību politisko pasūtījumu. Tas ir abu slimnīcu kopā veicams darbs, lai iznākums būtu abām pusēm pēc iespējas izdevīgāks. Abu iestāžu apvienošanas procesu vēlamies veikt pēc iespējas saudzīgāk. Dažādos līmeņos esam tikušies vairāk nekā 30 reižu, un pamazām sāk iezīmēties vēlamā iznākuma aprises,” stāsta Valmieras slimnīcas valdes priekšsēdētāja daktere Ingūna Liepa. Viņa atzīst, ka kaut kādas bažas un šaubas par ieceres īstenošanu ir abām pusēm. Neviena nevēlas būt zaudētājos. Viss ir izrunājams, un nevienā aspektā nedrīkst būt informācijas vakuums, jo šādos gadījumos to aizpilda dažādas baumu apaudzētas varoņteikas.
Slimnīcu apvienošanas process notiek visā pasaulē. Piemēram, Norvēģijā ir tikai astoņas slimnīcu apvienības. Latvija ekonomisko apsvērumu dēļ ir spiesta iet līdzīgu ceļu. Domājams, ka apmēram trīs mēnešu laikā izveidotās darba grupas nonāks pie konkrētiem secinājumiem un izstrādātas programmas iecerētā mērķa īstenošanai. Valkas mediķus joprojām vadīs J. Batalauskis, taču viņam būs arī papildu pienākumi Valmierā.
Dakteris Oskars Točs I. Liepai jautāja par ārstu iespējamo slodžu lielumu pēc slimnīcu apvienošanas. “Valsts pasūtījumu Valkas slimnīcai neviens negrasās ierobežot. Esam vienojušies, ka dzemdību un bērnu nodaļas Valkas slimnīcā nebūs, jo to noslogotība ir ļoti zema. Visas pārējās nodaļas turpinās darbu. Somu speciālisti, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvas un statistiku citās Eiropas valstīs, uzskata, ka dzemdību nodaļa var sekmīgi darboties, ja tajā notiek tūkstoš dzemdību gadā, citādi tā nav rentabla. Visu slimnīcu pastāvēšana balstās uz ekonomiskiem aprēķiniem. I. Liepa uzsver, ka teorētiski katram slimnīcas darbiniekam jāstrādā vienas slodzes ietvaros un tikai izņēmuma gadījumos medicīniskā personāla slodze var būt lielāka.
Darbs būs visiem Valkas mediķiem
“Ir skaidrs, ka visam Valkas slimnīcas medicīniskajam personālam darbs būs arī pēc slimnīcu apvienošanas. Latvijā mediķu katastrofāli trūkst. Ikvienam ārstam un māsai Valmieras slimnīcas administrācija izteiks piedāvājumu strādāt konkrētā amatā un vietā. Tiesa, valcēniešiem nav garantiju, ka visi strādās Valkā. Iespējams, darbs būs Valmieras slimnīcā,” situāciju paredz I. Liepa. Viņa nevēlas paredzēt, kā beigsies slimnīcu apvienošana, taču Valmieras slimnīcai šajā ziņā jau ir pieredze, jo tai ir pievienota Rūjienas slimnīca. Iespējams, darbu zaudēs tehniskā personāla ļaudis, vispirms jau tie, kuriem ir pensionāra statuss.
Ginekoloģe Ērika Kaša interesējās par savas nodaļas darbinieču likteni. I. Liepa atbildēja, ka darba piedāvājums būs visām mediķēm, taču, kuras ar to nebūs apmierinātas, varēs atteikties un izmantot valsts noteiktās kompensācijas mehānisma iespējas.
Visvairāk jautājumu saieta organizatoriem bija Valkas slimnīcas arodbiedrības līderei Irīnai Ostrovskai. Viņa jautāja gan par atvaļinājumiem, gan par citām sociālajām garantijām pēc slimnīcu apvienošanas. I. Liepa paskaidroja, ka valcēniešiem nekādu zaudējumu nebūs, jo, pārejot citā statusā, visas sociālās garantijas saglabāsies.
Ļoti būtisks jautājums bija par mediķu algām. Valmieras slimnīcas vadītāja uzsvēra, ka valcēniešiem nemaksās mazāk kā pašu darbiniekiem, tas ir, sertificētām medicīnas māsām par slodzi 235 latus mēnesī un ārstiem — 440 latu. Protams, visiem iespējamas dažādas piemaksas par papildu pienākumiem un uzdevumiem.
Katrai reorganizācijai ir savi plusi un mīnusi. Domājams, ka Valkai ieguvumu būs vairāk nekā zaudējumu. Pie mīnusiem jāmin dzemdību un bērnu nodaļas slēgšana. Abas šīs nodaļas līdz šim strādāja ar zaudējumiem. Ja lielos bērnus parasti ārstē mājās, tad mazuļiem ir vajadzīga ļoti kvalitatīva medicīniskā aprūpe. Valmierā to var nodrošināt. Neapšaubāmi, ka ieguvumu ailē minams apstāklis — Valkā regulāri ieradīsies dažādi augstas klases speciālisti. Protams, ja pēc viņiem būs pieprasījums. Vispirms jau tas būs endokrinologs, kura Valkas rajonā nav. J. Batalauskis uzskata, ka īpašs ieguvums ir Valkas dakteriem dotā iespēja praktizēties un paaugstināt kvalifikāciju Valmieras slimnīcā, kur ir pavisam citi apjomi, iespējas un tehniskais nodrošinājums.
Aicina mācīties, lai spētu konkurēt
Valkas slimnīca ir viena no pirmajām Latvijā, kura apzinās, ka nākotnē patstāvīgi nespēs izdzīvot, un ir piekritusi mainīt savu statusu. Tas nebija viegls lēmums, taču pirmajiem ir zināmas priekšrocības — valsts materiāls atbalsts kā pilotprojektam. Slimnīca un poliklīnika turpmāk aizņems tikai balto trīsstāvu ēku un pametīs pašreizējo poliklīniku. Tieši šīs reorganizācijas ietvaros slimnīca saņems Eiropas līdzekļus telpu remontam.
Visiem medicīnas darbiniekiem, tostarp arī māsām, ir noteikta attiecīga kategorija, un no tās noteikta viņu darba atlīdzība. Valmieras slimnīca ir izstrādājusi īpašu programmu medicīniskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai, lai nodrošinātu savu darbinieku konkurētspēju darba tirgū. Zemākā medicīniskā personāla atalgojums ir tieši proporcionāls viņu izglītībai. Saprotami, ka medicīnas māsa ar augstāko izglītību nopelnīs vairāk nekā viņas kolēģe bez tās, turklāt izglītotajai māsai paveras pavisam citas karjeras iespējas.
Slimnīcu apvienošanas procesam ir izveidota īpaša darba grupa. Galvenie problēmaspekti tiek risināti abu slimnīcu struktūrvienību līmenī, un tieši struktūrvienību vadītāji izlems, kā Valkas slimnīca strādās turpmāk. Par administratoru un mediķu pieņemtajiem lēmumiem “Ziemeļlatvijas” lasītājus allaž informēsim.
