Jūs teiksiet – līdz pavasarim vēl ir nedaudz jāpagaida un ne viens vien marts un pat aprīlis izrādījies auksts un sniegots. Zinu, zinu! Bet dienas nemanot kļuvušas garākas un saule aizvien biežāk un spožāk iespīd pa biroja logiem. Sniegs nokusis un asfalts vietām tik sauss, ka acumirklī gribas zābakus nomainīt pret botēm un skriet pretim pavasarim. To sagaidīt enerģijas pilnai.
Tomēr būsim godīgi, tuvojoties laikam, kad vairs nav jāsatuntulējas kažociņos, cimdos, šallēs, cepurēs un zūd nepieciešamība vakaros ieritināties biezā segā dīvānā, malkot siltu tēju, uzkost kaloriju pilnos šokolādes cepumus un laiski nodoties ikvakara seriāla skatīšanai, nogurums, miegainība un nespēks kļūst tikai lielāks. “Ziemeļlatvija” meklēja atbildes uz jautājumiem, praktiskus padomus un iedvesmu, lai ikviens no jums justos labi, možs, enerģisks, būtu vesels un skaists sagaidot šo pavasari.
Laba veselība paaugstina darbaspējas Renārs Skalbergs, ielu vingrošanas kustības aizsācējs Smiltenē, Veselības sporta studijas “Vingrotava” fitnesa treneris
Skaista, vesela un sajūtu ziņā ar sevi apmierināta cilvēka veiksmes formula – domāju, ka tas ir labs balanss starp ģimeni, jēgpilnu darbu, kas sagādā gandarījumu, un saturīgi pavadīts brīvais laiks. Protams, laba veselība, kas paaugstina darbaspējas un uzlabo pašsajūtu. Par to gan ir jārūpējas katram pašam. Veikalā, kā zināms, to nenopirksi, tur var nopirkt tikai zāles.Ikvienā vecumā cilvēkam iesaku regulāri visa gada garumā nodarboties ar sev piemērotām atbilstošas slodzes un intensitātes fiziskajām aktivitātēm. Informācijas mūsdienās ir ļoti daudz un tā brīvi pieejama jebkuram. Vajadzētu sākt ar veselības pārbaudi, īpašu uzmanību pievēršot sirds un asinsvadu sistēmai. Vislielākā nozīme, ja runājam par veselības sportu, ir kardio jeb aerobajiem vingrojumiem – nūjošana, peldēšana, riteņbraukšana, iešana ātrā solī. Galvenais ievērot pakāpeniskumu un piemērotu slodzi. Nedrīkst aizmirst, ka aptuveni 70 procenti no rezultāta būs atkarīgs no uztura un tikai 30 procenti no fiziskām aktivitātēm.Pats esmu atkarīgs no labas pašsajūtas un jūtos slikti, ja nākas izlaist kādu nodarbību. Man tā ir attieksme pret saviem tuvākajiem un pašam pret sevi. Vingroju visu gadu gan ārā, gan iekštelpās. Varētu teikt, ka nodarbojos ar fitnesu. Pārsvarā vingroju bez speciāla papildaprīkojuma, izmantojot tikai sava ķermeņa svaru, kā arī visiem brīvi pieejamos āra trenažieru laukumus Smiltenē.Protams, sekoju līdzi arī uzturam, bet neliedzu sev neko. Varu atļauties arī kaut ko ne tik veselīgu, kaut labi apzinos, ka uzturvērtība būs zemāka. Kā papildu uzturu lietoju medu, bišu maizi, zivju eļļu, multivitamīnus, olbaltumvielām bagātus produktus, piemēram, “Piena spēku”.Pēc lielākām slodzēm, lai atjaunotos, bieži kā pēdējo maltīti ēdu paku vājpiena biezpiena, sajaucu to ar pāris ēdamkarotēm krējuma un pāris tējkarotēm medus, klāt pieleju “Piena spēku” vai sagriežu banānu. To varu ieteikt jebkuram, īpaši jauniešiem, kuri nodarbojas ar sportu.
D vitamīns, svaigs gaiss un fiziskas aktivitātesMaruta Bindre, ģimenes ārste
Pavasara nogurums ir tāpēc, ka ziemas periodā dzīvojam bez gaismas, kad saulīte sāk atgriezties, arī cilvēki kļūst aktīvāki. Mūsu platuma grādos, ja runājam par vitamīnu trūkumu, D vitamīns ir tas, kura trūkums pēc pārbaudēm atklājas katram pacientam. Tas ir tāds vitamīns, ko mūsu organisms vasarā sintezē saules staru ietekmē ādā. Un tad kādu laiku pietiek. Bet ziemā lielāko laiku mēs pavadām telpās, saulīte nespīd un D vitamīna reāli trūkst. Tātad uz pavasari, ja cilvēks nelieto šo vitamīnu, tā tiešām trūkst jebkurā vecumā.Agrāk domāja, ka tas nodrošina tikai kaulu veselību, un bērniem agrīnā vecumā deva D vitamīnu, lai vieglāk nāk zobi un nedeformējas kauli. Tagad ir pierādīts, ka D vitamīnam ir sistēmiska iedarbība uz mūsu organismu, tas ietekmē arī darbaspējas un uzlabo emocionālo garastāvokli. Bieži dzirdam izplūdušo teicienu, vai man vajag kaut kādus vitamīnus?! Ar citiem vitamīniem deficīta mūsdienās nav, jo daudz ko varam uzņemt ar ēdienu. Turpretī D vitamīnu apēst nevar. Tas nenozīmē, ka visiem tagad noteikti vajag pārbaudīties, bet to fizioloģiskās, profilaktiskās devās iesaku lietot ikvienam. Arī pati visu ziemu to dzeru.Lai justos labi, ļoti svarīgas ir kustības svaigā gaisā, kas arī pietrūkst daudziem. Darbs telpās, kur ir mākslīgais apgaismojums, skābeklis ir absolūti nepieciešama viela mūsu šūnām. Cik iespējams, eju laukā. Dzīvnieki palīdz pārvarēt slinkumu. Tiešām katrs, kurš izies ārā kaut vai pastaigāties, jau pēc brīža jutīsies daudz labāk. Ja mēs tikai ļausimies slinkumam un nīkuļosim, tad tā arī jutīsimies. Drusciņ sevi jāmobilizē darbībām, kuras prasa paša spēku un kustību.Uzmanība jāpievērš pārtikai, ko lietojam uzturā. Šobrīd vairāk visa kā ir par daudz nekā par maz. Ēdienam būtu jābūt veselīgam visu gadu. Mums ir iespēja izvēlēties veselīgu ēdienu, bet vai mēs to darām? Veikalā ir gana plašs piedāvājums visādām gaumēm, bet nereti vieglāk nopirkt burgerus, ko cits jau iepriekš sagatavojis, un mājās uzsildīt.Organismam ir nepieciešams uzņemt arī ūdeni, bet nevajag pārspīlēt ar tā daudzumu. Viss atkarīgs no aktivitātēm. Ja cilvēks fiziski strādā, tad nemaz nevar nedzēris tur būt. No rīta, kad gulējuši siltā telpā, kurā ir sauss gaiss, mēs iztvaikojam un pazaudējam šķidrumu. Šādā gadījumā no rīta glāze ūdens nebūtu par daudz. Tieši pretēji, tas pat būtu ieteicams. Vēlams arī starp ēdienreizēm, bet tīru ūdeni, nevis kaut ko citu.Mans ieteikums, sagaidot šo pavasari, būtu nesteigties ar grandiozu mērķu nospraušanu un par katru cenu tos censties sasniegt. Daudz svarīgāk ir iziet ārā un darīt to, kas sagādā prieku, vai tā būtu vienkārši pastaiga, nūjošana, riteņbraukšana vai skriešana. Galvenais jau visu ir darīt ar prieku.Rūpējoties par savu veselību, iesaku arī neaizmirst par profilaksi pret ērču encefalītu. Pirms nedēļas lasīju, ka ērces ir pamodušās. Tie ir mūsu nedraugi, kas, atrodoties dabā, var mūs mazliet apdraudēt. Ērcēm šogad bijusi diezgan laba ziema, varējušas mierīgi dzīvot, jo nebija liela aukstuma. Encefalīts ir slimība, pret kuru mums diemžēl nav zāļu, vakcīna ir vienīgais turklāt pārbaudītais, drošais un ar labu efektivitāti līdzeklis, kurš mūs pasargā no ērču encefalīta. Pārējais viss ir pļāpāšana par šo tēmu. Lai jums laba veselība!
Ticība, ka dzīvei ir jēga un nolūksElita Stoša, farmaceite, Smiltenes novada domes Gada balvas “Veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē” ieguvēja 2014. gadā
Pirmkārt, jau tās ir pozitīvas emocijas, ko rada miers un harmonija ar sevi, mīlestība un cerība. Svarīgi nezaudēt interesi par dzīvi; ticība, ka dzīvei ir jēga un nolūks, kā arī tuvāku un tālāku mērķu sasniegšana, bet, pats galvenais, ir pozitīvas attiecības gan ģimenē, gan darbā.Pavasaris mums visiem bieži atnāk ar nogurumu, jo esam iztērējuši uzkrāto vitamīnu rezerves. Tumšais laiks bez saulītes liek justies mazliet depresīvi, tāpēc vairāk par visu šobrīd jādomā labas domas un jāpalutina sevi ar kādu vitamīnu tūri. Esmu samērā nesportisks cilvēks, ar ko es nebūt nelepojos. Taču pastaigas svaigā gaisā, darbs dārzā – tās ir lietas, no kā es smeļos enerģiju. Cenšos sekot līdzi svaram, jo no ziemas neizbēgami klāt nākuši vairāki lieki kilogrami. Par laimi, pavasaris nāk ar vēlmi pēc zaļumiņiem – salātiem dažnedažādos veidos. Gavēņa laikā būtu vēlams uzturā ierobežot gaļu, kas ne vienmēr izdodas. Kā jau daudzas sievietes, domājot par pavasara tuvošanos, arī es cenšos neēst pēc pulksten 18 un samazināt saldumu patēriņu.Bet svarīgi apzināties, ka jebkurā lietā vajag ievērot samērību, lai, piemēram, diēta neradītu diskomfortu, jo arī ēdiens ir viena no baudām, kas rada prieku un laimes sajūtu.Nedomāt, kā to uztvers sabiedrībaVineta Veismane, aerobikas trenere, masiere
Pavasaris ir atmodas laiks, kad grūtākais un tumšākais periods paliek aiz muguras. Manuprāt, šis galīgi nav depresīvais laiks. Ja kaut kas tomēr no ziemas ir aizķēries, tad vajag doties tuvāk dabai, nomest ziemas jaku un baudīt. Mēģināt pašiem sev radīt pavasari, kamēr tas vēl īsti nav sācies. Svarīgi ieklausīties savā ķermenī un nedarīt tam pāri, bet gan to palutināt un mīlēt. Domāt, ko ēdam, bet nepārspīlējot – atļauties arī kādu našķi. Varbūt šis našķis varētu būt uz palodzes izdiedzēti graudiņi un zaļumi salātos? Doties biežāk ārā, būt fiziski aktīviem, baudīt dabu, kas mostas un mosties līdz ar to. Sportojot darīt tik, cik ir patīkami nenomokot sevi, tomēr izvirzīt mērķi, lai ir uz ko tiekties. Ja iepriekš fiziskas aktivitātes ir bijušas maz, nevajadzētu sākt ar maratonu skriešanu, bet ar aktīvu pastaigu, izvingrošanos, nūjošanu vai lēnu skrējienu. Reizēm šādām aktivitātēm pietrūkst kompānijas, tad pastaigājoties, nevis braucot ar auto, var doties uz sporta zēli apmeklēt grupu nodarbības un vingrot kopā ar citiem. Kā arī atcerēties, ka svarīgi ir atpūsties – veltīt pietiekami daudz laika miegam.Es cenšos darīt visu iepriekš minēto un uzskatu, ka, lai būtu labā fiziskā formā, nevajadzētu aizmirst arī par citām sev tīkamām nodarbēm. Jauki ir, ja var atļauties sev kādu jaunu pirkumu vai pasākuma apmeklējumu, kas ir dvēselei. Blakus zaļumiem uz palodzes noteikti prieku radīs augošas pavasarīgas puķes. Bet, ja tomēr par fiziskām aktivitātēm, tad darīt to, kas ir patīkami. Un nevajag skatīties, kā to uztvers sabiedrība, kādas ir citu domas, jo mēs jau to visu galu galā darām priekš sevis. Ja tas patiks man, jutīšos priecīga, vesela, skaista un spirgta. Varēšu sagādāt prieku sev un vienlaikus šīs pārmaiņas pamanīs arī apkārtējie.
