Ja neievērosi likumu, saņemsi sodu. Ļoti vienkārša patiesība, kuru saprot gandrīz ikviens cilvēks.
Ja neievērosi likumu, saņemsi sodu. Ļoti vienkārša patiesība, kuru saprot gandrīz ikviens cilvēks. Šā iemesla dēļ ir sarakstītas biezas jo biezas grāmatas, kurās precīzi norādīts, par ko un kāds sods pienākas. Pašsaprotami?
Ir latviešiem pasaka par lapsu, kurai bija 100 padomu, kā izvairīties no suņa zobiem, bet beigās viņa tik un tā palika bez astes. Līdzīgi ir arī ar likumu un noteikumu ievērošanu. Cilvēki cītīgi domā un meklē 100 un vienu iespēju, kā izvairīties, apiet, neievērot un visbeidzot palikt ar veselu ādu. Plašsaziņas līdzekļi šonedēļ informēja par diviem gadījumiem, kad atkal kāds vēlējās paglābties no paša nopelnītā. Kāds puisis bēguļoja mežā un guva apsaldējumus, tādējādi pats sevi sodot bargāk, nekā, iespējams, to būtu darījis likuma pants. Savukārt galvaspilsētā kāds autovadītājs notrieca meiteni un pēc negadījuma viņu aizveda, un izsvieda kādā Pierīgas gravā. Skarbi… Taču arī šajā gadījumā tā bija viena no lapsas gudrībām, lai paglābtu savu asti.
Tomēr visvairāk mani izbrīna un, teikšu atklāti, tracina pašpārliecinātie, kuri apzināti pārkāpj likumus vai noteikumus, bet, kad iekrīt, pārvēršas par cietējiem un birdina krokodila asaras. Pavisam nesen kāda autovadītāja moralizēja — policisti atļāvušies sodīt par to, ka vairāk nekā divus gadus viņa apzināti pārkāpusi likumu. Rīdzinieki tikai brīdinājuši, vietējie – sodījuši! Astes žēl.
