Elīna Kubuliņa-Vilne
Dzeltenās tulpes
„Labrīt, tas jums!”Sejā smaids, Pretī dzeltenuTulpju pušķis sniedzas.Kungs žaketē,Spīdīgās acenēsMani sirsnīgi Apskaut liecas.Tas taču skolotājs,Mēs šodienMainītās lomās,Astotajā martāNeesam vairs tikaiSkolnieces formās.„Labrīt, tas jums!”Jānis no pirmā solaJauno skolotāju sveic,Dzeltenas tulpesGulst viņas rokās,Nekas, ka diktātsIr nepabeigts.„Labrīt, tas tev!Un tev un arī tev!”Simtiem dzeltenu tulpju,Sveicienu mīļu,Uzmanība nebeidzama,Ko tā gribas mūžīgiPaturēt sev.Kaut vienreiz gadāLai aizmirstas grēkiUn sievietēm visāmVienmēr ir svētki!Anita Anitīna
* * *…Bet sniegpulksteņi jau zied! Un putni bez mitas Savas skaistākās dziesmas dzied….Bet sniegpulksteņi jau zied ‒ Nekas, ja vēl sals Aukstiem pirkstiem grib degunā kniebt. …Bet sniegpulksteņi jau zied ‒ Nekas, ja vēl reizēm Baltas sniegpārslas mulsi snieg. …Bet sniegpulksteņi jau zied Un klusējot noskatās, Kā sievietēm ziedus sniedz. Ne sniegpulksteņus, bet citus, Un tomēr tie balti zied!…
