Jau rakstījām, ka ir pieņemts Smiltenes novada pašvaldības pamatbudžets 2015. gadam: ieņēmumos – 12 000 329 eiro, bet izdevumos – 13 469 621 eiro (izdevumu starpība tiks segta no naudas līdzekļu atlikuma gada sākumā).
Vai Smiltenes novada “naudas makā” šogad naudas ir pietiekami, lai pēc iespējas optimālāk saskaņotu savu ieņēmumu un izdevumu plānu? To “Ziemeļlatvija” vaicā Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim.- Šogad Smiltenes novada domes plānotajā pamatbudžetā ir minimāls pieaugums gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Budžetu es vērtēju kā ļoti labu, cik vien labi to var vērtēt bez lieliem investīciju projektiem, jo šogad tādu projektu ir maz (Latvijā nav vēl uzsākts apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu jauno plānošanas periodu no 2014. gada līdz 2020. gadam – redakcijas piezīme). Pirmkārt, priecē, ka ir pieņemts sabalansēts budžets, plānojot nelielu naudas līdzekļu atlikumu gada beigās. Otrkārt, šogad būtiski nav plānots palielināt mūsu kopējās saistības jeb aizņēmumus attiecībā pret pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem. Lai segtu daļu no pašvaldības kopējām saistībām, šā gada budžetā ir plānoti 5,38 procenti (aizdevuma pamatsummas atmaksa Smiltenes novada domes budžetā šogad ir 380 111 eiro – redakcijas piezīme). Uz kopējā Latvijas pašvaldību fona mūsu novada saistību apmērs attiecībā pret budžeta ienākumiem ir ļoti stabils. Jāpiebilst, ka aizņēmumi līdz 2021. gadam ir ņemti pavisam 19 pašvaldības projektiem Smiltenes novadā.Šogad pašvaldības pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir mazliet lielāki vairāku iemeslu dēļ. Nelielu kāpumu plānojam iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Taču, ņemot vērā, ka Smiltenes novadā bezdarba līmenis ir aptuveni 4,7 procenti (šogad janvāra nogalē pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Smiltenes novadā bija 432 bezdarbnieki), nekāda liela izaugsme šajā ieņēmumu pozīcijā nevar būt. Salīdzinoši lielāks pieaugums ir nekustamā īpašuma nodoklim saistībā ar kadastrālajām vērtībām. Šogad budžetā palielinājušies arī ieņēmumi no valsts budžeta transfertiem. (Transferts ir gadskārtējā balsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta ietvaros – vai starp dažāda līmeņa budžetiem). Tās ir mērķdotācijas pedagogu algām, pašvaldības autoceļu uzturēšanai un tamlīdzīgi. Šogad tas ir arī daļējs finansējums XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Budžeta izdevumu sadaļā lielāki naudas izdevumi ir plānoti izglītībai.- Šā gada budžeta ieņēmumu sadaļā redzams, ka izglītība Smiltenes novadā ir tā joma, kurai pašvaldība jau tā atvēlējusi vislielāko finansējumu – 6 821 119 eiro. Salīdzinot ar 2014. gada budžetā plānotajiem izdevumiem izglītībai, kāpums ir par gandrīz 587 tūkstošiem eiro. Kādēļ izdevumi šai nozarei Smiltenes novadā palielinās?- Izmaksas izglītībā pieaug katru gadu, tāpēc mums ir jāizstrādā Smiltenes novada izglītības attīstības stratēģija, skaidri nosakot sasniedzamos mērķus un soļus, kā līdz tiem tikt. Ja valdība pieņems pedagogu atalgojuma jauno modeli, tad izdevumi izglītībai pašvaldības budžetā 2016. gadā būs vēl lielāki. Mums šobrīd ir laiks, lai varētu sagatavot savu izglītības sistēmu. Tas, ko varam darīt, ir racionāli izmantot pašvaldībai piederošās telpas, noslogot tās un izveidot atbilstošu izglītības iestāžu tīklu Smiltenes novadā, lai ikdienas uzturēšanas izdevumi nekļūtu lielāki. Mērķis absolūti nav noņemt kaut ko izglītībai nost, bet gan apturēt šo finansiālo pieaugumu, kas notiek vienlaikus ar izglītojamo skaita lejupslīdi. Vienlaikus mums ir jāsaglabā labā izglītības kvalitāte un skolu prestižs. Tas nav viegls uzdevums, taču es ticu, ka, esot saprātīgiem, diskutējot un pieņemot izsvērtus lēmumus, mēs to izdarīsim.Šogad mūsu pašvaldības budžetā pieaugums ir arī pozīcijā “atpūta, kultūra, reliģija, sports”, kur iestrādāts finansējums vienam no šā gada lielākajiem projektiem novadā par Smiltenes stadiona (pie Tepera ezera) tribīņu izbūvi. Neraugoties uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija noraidījusi mūsu projekta pieteikumu investīciju piesaistei šim objektam, mēs lēmumu pārsūdzējām. Cerība saglabājas vienmēr, un mūsu budžetā esam ieplānojuši nepilnus 300 tūkstošus eiro kā pašvaldības līdzfinansējumu. Rēķināmies ar rezerves variantu. Ja nebūs finansējuma modernu, pamatīgu tribīņu izbūvei, tad, iespējams, jāpārstrādā tehniskais projekts un tribīnes jābūvē piezemētākas, atbilstoši mūsu iespējām. Tas ir diskutabls jautājums, kas vēl jārisina.Budžetā vairāk finansējuma atvēlēts arī pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, vides aizsardzībai un ekonomiskajai darbībai, jo vēlamies saglabāt visas iestrādes attiecībā uz Smiltenes pilsētas un pagastu teritoriju kopšanu esošajā intensitātē, kā arī papildus vairāk, nekā iepriekšējos gados, sakārtot pašvaldībai piederošos nekustamos īpašumus. Vēl budžetā izdevumi ir palielinājušies saistībā ar minimālās algas pieaugumu. Mēs šogad atalgojuma pozīciju plānojām ar skatījumu, ka tādu pašu pieaugumu, kāds bija obligātais minimālās algas pieaugums, pielikām arī mūsu darbiniekiem, kuri algu saņem no pašvaldības budžeta. Vairākus gadus pēc kārtas ir pieaugusi minimālā alga, bet atalgojumi, kas bija mazliet lielāki, nemainījās un minimālā alga pietuvojas viņu atalgojumam.- Jau norādījāt, ka Smiltenes novadā šogad ir maz lielu, pašvaldības līdzfinansētu objektu. Kuri ir tie daži esošie?- Šogad mūsu novadā ir jau iesākti projekti, kas jāpabeidz: Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija Smiltenē, Drandu ielas (Smiltenē) izgāztuves rekultivācija, ielu apgaismojuma sakārtošana (ielu apgaismojuma infrastruktūras modernizācijas ceturtā kārta), jaunu publisko interneta pieejas punktu ar bezvadu interneta Wi-Fi zonu izveidošana, jau minētais Smiltenes stadions. Taču kopumā līdzekļu ieguldījumu plānojam piesardzīgi. Neceļam gaisa pilis, bet ķeramies pie objektīvām lietām, kuras faktiski varam īstenot. Šogad budžetā ieplānojām galvenokārt tādus darbus, kam nevaram piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, un kur tiktu radītas darba iespējas mūsu novada uzņēmumiem. Šogad mūsu novadā būs gana daudz mazu objektu, piemēram, skolu remonti un pašvaldības nekustamo īpašumu sakārtošana, par ko rīkosim iepirkumus un slēgsim līgumus. Piemēram, Smiltenē turpināsim sakārtošanas darbus pie kapsētas mūra un uzbūvēsim stāvlaukumu. Esam paredzējuši līdzfinansējumu daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai, taču vispirms izstrādāsim saistošos noteikumus, lai izvēlētos konkrētus pagalmus. Vairākās Smiltenes ielās (Mētras, Klusā, Līkā, Parka, Celtnieku) par pašvaldības naudu no gaisvadu līnijām pāriesim uz kabeļu līnijām. Pagastos, piemēram, tiks labiekārtoti skvēri, sakārtotas pagastu pārvalžu ēkas. Šogad izpildīsim solījumu, ko esam devuši Blomes pagasta iedzīvotājiem – sakārtosim Blomē ūdenssaimniecību (pirmo kārtu), tikai diemžēl to nāksies simtprocentīgi darīt par pašvaldības līdzekļiem – vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro, kas tiek plānoti no pašvaldības budžeta. Eiropas Savienības finansējums mazajām ūdenssaimniecībām vairāk nebūs pieejams. Tad vēl ir divi objekti, kuriem savas tā saucamās deputātu kvotas novirzījuši 12. Saeimas deputāti. Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) simtprocentīgi novirzīja savu deputāta kvotu (25 tūkstošus eiro), lai Smiltenē, Abula ielā, tiktu sakārtots, faktiski pilnībā no jauna uzbūvēts bērnu rotaļu laukums Abulas ielā. Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) novirzīja daļu no savas kvotas (5000 eiro) Smiltenes novada jaunsargu telpu remontam Smiltenē. Papildus tam jāpārskata tāmes un jāizstrādā tehniskie projekti, lai, tiklīdz tas būs iespējams, pretendētu uz Eiropas Savienības fondu jaunā plānošanas perioda naudu. Divas līdz trīs dienas nedēļā esmu Rīgā, dažādās ministrijās, lai būtu klāt pie attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izstrādes, lai nav tā, ka programmas ir atvērtas, taču tajās nevaram startēt.- Kas notiks ar jau izstrādātājiem tehniskajiem projektiem, piemēram, attiecībā Dakteru un Raiņa ielas posmu rekonstrukciju un Vecā parka rekonstrukciju Smiltenē, kā arī ar jau iesākto Smiltenes kinozāles modernizēšanu?- Par visiem tehniskajiem projektiem, kuri mums jau izstrādāti, pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš aktīvi plāno un skatās, kur un kādā veidā varam piesaistīt finansējumu. Tik apjomīgus miljonu projektus nevaram īstenot vienīgi ar pašvaldības finansējumu, jo tad mēs izsmeltu visas budžeta iespējas. Savukārt attiecībā uz Smiltenes kinozāli tiksim galā ar pašu naudu. Vairākus gadus pēc kārtas meklējām iespējas piesaistīt struktūrfondu finansējumu 3D kino aprīkojumam Smiltenes kultūras centrā (kinozālē – redakcijas piezīme). Neizdevās, un neredzam iespējas arī jaunajā ES struktūrfondu plānošanas periodā. Līdz ar to pašvaldības 2015. gada budžetā esam ieplānojuši finansējumu vairāk nekā 60 tūkstošu eiro apmērā digitālās kino aparatūras iegādei. Varēsim Smiltenē vērot visas jaunākās filmas līdzīgi, kā tas ir Rīgas kinoteātros.
