Svētdiena, 10. maijs
Maija, Paija
weather-icon
+10° C, vējš 2.47 m/s, A vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Valodniece Elga Kagaine mūžības ceļā

Esam saņēmuši sēru vēsti — 25. janvārī Rīgā mirusi mūsu novadniece habilitētā filoloģijas doktore Elga Kagaine, viena no redzamākajām latviešu valodas dialektu pētniecēm.

Esam saņēmuši sēru vēsti — 25. janvārī Rīgā mirusi mūsu novadniece habilitētā filoloģijas doktore Elga Kagaine, viena no redzamākajām latviešu valodas dialektu pētniecēm.
Elga Kagaine dzimusi 1930. gada 30. martā. Viņas dzīves gājums ir spilgts piemērs laikmeta traģismam un cilvēka spējai pārvarēt pašus skarbākos pārbaudījumus.
Traģisms sākās 1946. gada 18. Novembrī, kad grupa vidusskolas 9. klases audzēkņu slepus nolika ziedus Varoņu kapos. Tā laika varai tas likās tik briesmīgs apdraudējums, ka visiem dalībniekiem piesprieda līdz desmit gadiem ieslodzījuma, un Elgai Kagainei tie bija patiešām zaudēti gadi, jo Sibīrijas spaidu darba nometnēs nebija nekādu iespēju turpināt izglītību.
Atgriezusies dzimtajā Valkā 1956. gadā, nākamā zinātniece iestājās vakara vidusskolā, vienas ziemas laikā beidzot triju klašu kursu. Sekoja studijas Latvijas Universitātē, bet arī tur atradās “modras acis”, kam interesēja čaklās studentes biogrāfija. Draudēja atskaitīšana, un tikai ar draugu un pasniedzēju pūlēm izdevās šo nelaimi novērst.
Sākās darbs Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas institūtā, sākumā par laboranti. Nākamis pazemojums bija, kad vajadzēja panākt reabilitāciju, jo citādi nebija iespējams nodarboties ar zinātnisko darbu.
Valodniecības zinātniskā darba gaitās Elgu Kagaini ievirzīja cita valcēniete — Silvija Raģe. Abu zinātnieču sadarbībā radās Elgas Kagaines lielākais mūža veikums — “Ērģemes izloksnes vārdnīca” trijos sējumos. Vairāku gadu darbs norisa gandrīz bez atvaļinājuma un brīvdienām, vasarās Turnas “Kapustos” krājās kartīšu tūkstoši, ko vēlāk Raģu ģimene pārveda uz Rīgu.
Krājās neskaitāmas publikācijas zinātniskajos izdevumos, tika pētīta Baltijas somu valodu ietekme Ziemeļvidzemes izloksnēs, kam sekoja Vidzemes lībisko izlokšņu pētījumi. Un daudz jo daudz citu veikumu.
Arī pēc pensijas gadu sasniegšanas Elga Kagaine saņēma grantus, lai turpinātu iesāktos darbus. Zinātniece strādāja arī pēdējos gadus, kaut nācās pārvarēt slimības. Priecājās par KKF piešķirto mūža stipendiju,”jo tagad varēs nopirkt zāles”.
Par savu veikumu valodas pētīšanā Elga Kagaine saņēmusi Jāņa Endzelīna balvu.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.