Par izvairīgāko Latvijas eiroparlamentārieti saskarsmē ar presi pēc vēlēšanām, kurās kandidāte bija īsta reklāmas zvaigzne, tiek minēta jaunievēlētā deputāte Iveta Grigule. Taču “Ziemeļlatvijai” kopā ar vēl četriem reģionālo laikrakstu pārstāvjiem no Cēsīm, Bauskas, Daugavpils un Liepājas, viesojoties Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā, bija izdevība tikties ar šo deputāti. Sarunas sākumā Latvijas pārstāve pateicās par izrādīto interesi, uzsverot, ka viņai simpatizē reģionālie laikraksti, jo tos cilvēki vēl abonē un lasa, jo uzticas avīzē rakstītajam.
Interesē sadarbība ar eksotiskām valstīm Kā zināms, I. Grigule Eiropas Parlamentā Latvijas pilsoņi ievēlēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Sarunā ar žurnālistiem deputāte atgādināja, ka viņa joprojām ir neatkarīga deputāte, kura vēl nav pieņēmusi lēmumu par iestāšanos kādā no Eiropas Parlamenta grupām. Taču tas netraucējot aktīvi iesaistīties EP darbā un pat tikt ievērotai milzīgajā deputātu “armijā” – kopumā starp 776 deputātiem. I. Grigule ne bez lepnuma stāsta, ka ir ievēlēta par vadītāju EP delegācijā, kas veido attiecības ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas parlamentiem, kā arī ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju. Jau martā ir plānota eiroparlamentāriešu vizīte uz vairākām sadarbības valstīm. Sarunā atklājas, ka, salīdzinot ar pārējiem septiņiem Latvijas eiroparlamentāriešiem, I. Grigule darbojas visvairāk delegācijās – kopumā sešās. Tas atklāj, ka deputātei interesē sadarbība ar visnotaļ eksotiskām valstīm, proti, jau iepriekš minētajām, kā arī Izraēlu, Arābijas pussalas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. Turklāt I. Grigule iesaistījusies delegācijā “Euronest” parlamentārajā asamblejā, kas “uzrauga” attiecības ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem. Tāpat daudz laika aizņem darbs Latvijā – tikšanās ar vēlētājiem un rosīšanās savā partijā.
Jauns likums saistībā ar gaļas produktiemMūsu tikšanās galvenais iemesls bija I. Grigules izvēlētais sarunas temats par jauno Eiropas Savienības likumu. Deputātu vienprātības gadījumā tas liks marķējumā norādīt gaļas izcelsmi arī gaļas pārstrādes produktos. Par šo priekšlikumu plenārsēdē eiroparlamentārieši pieņēma rezolūciju. I. Grigule norāda, ka paies vismaz divi gadi un tikai tad patērētājs veikalu plauktos ieraudzīs jaunā likuma ieviestās izmaiņas. Temats visiem saprotams un aktuāls, jo ikdienā uzturā lietojam ne tikai svaigu gaļu, bet arī gaļas izstrādājumus. Iegādājoties gaļas pārstrādes produktus, ne vienmēr iespējams uz iepakojuma ieraudzīt (salasīt), no kādas gaļas desa vai žāvējums gatavots. Labākajā gadījumā var izlasīt, ka gaļa ir audzēta Latvijā, sliktākajā – ES, kas nozīmē Eiropas Savienība. Taču zināms, ka ES tirgus robežas ir atvērtas ne tikai dalībvalstīm, bet arī citām ekonomiski aktīvām teritorijām, piemēram, ASV. Ne reizi vien Strasbūras gaiteņos nācās dzirdēt sarunas par ASV audzētajām vistām, kas tiekot apstrādātas ar hloru, lai ilgāk uzglabājas. Savukārt Kanādā audzētajiem liellopiem tiekot “iešpricēts” penicilīns. Tiec nu gudrs, kuram taisnība, jo, jāatzīst, gaļas tirgus ir pārsātināts un pārprodukcija ir manāma ik uz soļa. Loģiski, ka ikviens audzētājs ir ieinteresēts, lai zaudētu konkurents, tāpēc šis jaunais likums prasīs ne vien eiroparlamentāriešu vēlmi pastāvēt par patērētāju interesēm un galu galā arī veselību, bet arī stingri nostāsies pret lobiju, kas aizstāv tos, kas ir pret šo likumu, interesēm. Sarunā I. Grigule atklāj, ka zemniekiem, kas audzē gaļas dzīvniekus, šis likums būtu svarīgs, ka marķējumā norādītu izcelsmes valstis. Tādējādi varētu izsekot produkcijas izcelsmei. Tas ir svarīgi arī patērētājam, nodrošinot pēc iespējas svaigu un kvalitatīvu produktu. Turklāt jaunais likums dos iespēju zemniekiem izstrādāt un attīstīt savu zīmolu, veidojot produktus ar īpašu kvalitāti. Deputāte ir pārliecināta, ka jaunā likuma atbalsta gadījumā patērētājs tiks izglītots, kā arī tiks dota brīva izvēle, kādas valsts pārstrādātāju atbalstīt. Ja uz marķējuma konkrēti norādīs gaļas izcelsmes valsti, vajadzības gadījumā vieglāk būs atrast problēmas cēloni slimību izplatības vai produkta neatbilstības gadījumā. Kā allaž, šim likumam ir arī pretinieki. Tie galvenokārt ir gaļas pārstrādātāji, jo viņiem marķējumā būs jānorāda ļoti būtiska informācija, proti, kādas izcelsmes gaļa tiks izmantota gatavajos produktos. Ražotājiem būs jāveido jaunas produkcijas etiķetes, kas pēc ražotāju domām, sadārdzināšot produkcijas izmaksas. I. Grigule norāda, ka ir veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka jaunu etiķešu veidošana gala produktu sadārdzinās vien par 1,5 centiem uz vienu produkta vienību. Arī Eiropas Komisija ir veikusi pētījumu, kas atklāj, ka 90 procenti aptaujāto noteikti grib zināt, no kurienes gaļas pārstrādes produktos ir cēlusies galvenā izejviela. I. Grigule ir gandarīta, ka atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanā izteikuši 66 procenti eiroparlamentāriešu, 29 procenti bijuši pret, bet – pieci procenti atturējušies izteikt savu viedokli.
Pauda vērtējumu par GrieķijuReģionālajiem žurnālistiem bija iespēja akreditēties, lai piedalītos plenārsēdes vērošanā. Plenārsēdē nepilnu triju stundu debatēs vai katrs runātājs pauda savu vērtējumu par Grieķijā notiekošo, problēmām, risinājumiem. Diskusijās izskanēja galēji pretēji viedokļi, sākot no nepārprotamas prasības Grieķijai ievērot visas līdz šim parakstītās vienošanās, pamatojot – ja parādniecei ir iebildumi, nekavējoties ir jāsāk likumdošanā noteiktās darbības par valsts izstāšanos vai izraidīšanu no eirozonas. Netrūka arī Grieķijas aizstāvju, kuri uzdeva retoriskus jautājumus: “Vai demokrātiskas vēlēšanas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm kaut ko nozīmē Eiropas Parlamentam?”, “Ja Grieķijas vēlētāji pauduši savu gribu, vai tā ir ignorējama?”.Sēdē varēja vērot, ka stingrās nostājas paudēji galvenokārt bija deputāti no Vācijas, Polijas. Savukārt sapratni Grieķijas iebildumiem pauda Lielbritānijas, Portugāles un daži Francijas eiroparlamentārieši. VIEDOKĻIKā vērtējat jauno Eiropas Savienības likumu, kas liks preces marķējumā norādīt gaļas izcelsmi arī gaļas pārstrādes produktos?
Inga Boša, veikala “Oļupe” īpašniece:- Tas ir atbalstāms likums. Mūsdienās nekas nav slēpjams, lai sabiedrība saņem informāciju par to, ko lieto pārtikā. Kāpēc būtu jānorāda, ka gaļas izcelsme ir Eiropas valstis, nevis, piemēram, Latvija, Igaunija vai Lietuva. Ikdienas novērojumi liecina, ka pircēji ir izglītoti ļaudis, jo ļoti pēta preču marķējumu, arī seko līdzi derīguma termiņam. Reizēm šķiet, ka pircēji ir prasīgāki par Pārtikas un veterināro dienestu. Veikalā nācies piedzīvot arī dažādus kuriozus.
Inese Semjonova, ilggadēja gaļas pārstrādes uzņēmuma vadītāja:- Šis likums būs kārtējais absurds. Ražotājiem tas nebūs fiziski izpildāms dēļ preču marķējuma jaunā dizaina izveides, jo gaļu katru dienu iepērkam no kādas citas valsts, piemēram, no Polijas, Vācijas vai Latvijas. Saražojam produktus no gaļas, kas iepirkta Polijā, un jāveido jauns preču marķējums, tad nopērkam gaļu Latvijā un atkal jāgatavo citas etiķetes.
