Šoreiz Krievijas nežēlastībā kritusi Igaunija, apsverot Tallinas centrā esošā krievu Bronzas kareivja pārvietošanu citviet — uz kapiem.
Šoreiz Krievijas nežēlastībā kritusi Igaunija, apsverot Tallinas centrā esošā krievu Bronzas kareivja pārvietošanu citviet — uz kapiem. Ja Igaunijas krievvalodīgie esot savākuši 17 tūkstošus parakstu, lai šo pieminekli atstāj vecajā vietā, tad Maskavā un vairākās citās lielākajās Krievijas pilsētās protesta akcijas bija ievērojami lielākas. Neiztika arī bez Igaunijas vēstniecības apmētāšanas ar krāsas pudelēm un “nekaunīgo” igauņu rīcības apspriešanas Krievijas Domē, solot ieviest ekonomiskas sankcijas pret šo mazo Baltijas valstiņu. Igaunijas krievi pie pieminekļa sola rīkot brīvprātīgo apsardzi visu diennakti. Ir sacelta pamatīga histērija tukšā vietā. Igauņi savā valstī vēlas sakārtot kapus, un diezin vai tas ir pareizi, ka daži kritušie apbedīti pilsētas centrā, nevis kapos. Igauņi ir pieņēmuši ļoti saprātīgu likumu “Par kapavietu sakopšanu”, jo tieši ar šā likuma palīdzību pa visu valsti izmētātās cilvēku atliekas nokļūs tur, kur tām jābūt, proti, kapsētā. Saprotami, ka Krievija nespēs ietekmēt demokrātiskas suverēnas valsts lēmumu. Maskavā par vadošo ir izvirzīta tēze, ka igauņi spēruši soli pretim nacisma reabilitācijai. Tur neviens nesaprot, ka Igaunija, gluži tāpat kā Latvija, ir okupēta trīs reizes, turklāt pēdējā (Krievijas) okupācija ilga vairāk nekā pusgadsimtu. Krievija to joprojām neatzīst. Iespējams, šīs valsts vadoņi jūt, ka okupācija būs jāatzīst, tāpēc arī šāda neadekvāta reakcija.
