Gaisā jau virmo pavasara noskaņas un Smiltenes tehnikumā tas jūtams jo īpaši. 3. veterinārmedicīnas kursa audzēkņi, organizējot skolas šā mēneša radošo pasākumu, nolēma to pārvērst divu siržu rotaļā…
Viņi aicināja skolasbiedrus būt drosmīgiem, nepievienoties bezgaumīgo flīsa sirsniņu un lāčuku faniem, bet mācīties dejot valsi, dziedāt jauniešu iecienītākās dziesmas, biežāk pateikt otram labu vārdu, būt omulīgiem un atjautīgiem. Iespējams, to darot tik aizrautīgi, kāda sirds arī iepukstējās straujāk nekā līdz šim…
Par skaisto un emocionāli piesātināto pasākumu vispirms jāpateicas 3. veterinārmedicīnas kursa audzinātājai Birutai Birkešteinai un skolas ārpusklases darba organizatorei Anitai Bērziņai, kuru vadībā audzēkņi jau labu laiku iepriekš izstrādāja pasākuma scenāriju, domāja par zāles vizuālo noformējumu, rosināja būt drosmīgiem arī pārējos tehnikuma jauniešus un pieteikties konkursiem. Viss pasākums tāpat kā tā nosaukums bija visīstākā divu siržu rotaļa…
Tā kā spēlē vienmēr vislielāko prieku sagādā pārsteiguma moments, tad audzēkņi, kuri pieteicās konkursiem, zināja tikai to, ka būs jādejo valsis. Pārējās, veiksmīgai dalībai nepieciešamās prasmes un talanti pirms to demonstrēšanas palika noslēpums. Uzkāpjot uz skatuves, zēniem vajadzēja meitenēm pīt bizes, savukārt meitenes puišiem sēja kaklasaites… Skatītājiem tika dota iespēja arī vērot ko līdzīgu aklajam randiņam. Skatuvei pa vidu tika uzlikta starpsiena, un jaunieši, neredzot viens otru, tika aicināti cits citam uzdot jautājumus, uz kuriem atbildes tiek meklētas pirmajos randiņos. Pasākuma dalībniekus ar savām burvīgajām balsīm un ģitārspēli izklaidēja skolas ansambļa puiši.
Mājas darbs bija izpildīts godam, jo žūrija ilgi lauzīja galvu, lai izšķirtos, kurus valša dejotājus godalgot. Kamēr, skanot skaistai balles mūzikai, viņi vēl prātoja, zāles priekšā iznāca kāds graciozs pāris, kurā vadošais bija skolas direktors Andris Miezītis. Jaunieši sajūsmināti aplaudēja.
Atklāti gan neviens neatzinās, ka uz skatuves iesākto rotaļu vēlētos turpināt dzīvē, bet, redzot, cik audzēkņi enerģiski pēc pasākuma pārkārtoja zāli, lai turpinātu lustēties ballītē, skaidrs, ka šī spēle pilnīgi noteikti bija tikai iesākums kādai citai… Jo visa šī dzīve jau ir tikai un vienīgi viena liela rotaļa, vai ne?
Veterinārmedicīnas kursa audzinātājai Birutai Birkenšteinai februāris ir īpašs mēnesis jau kopš dzimšanas, jo viņai laimējies nākt pasaulē Valentīndienā. Skolotājai īpaši atmiņā palikusi kāda dzimšanas diena Smiltenes kultūras nama ballītē. Mamma jautājusi: kā šogad svinēsi savu jubileju? – Ar trīssimt viesiem, klātiem galdiem un labu mūziku, atbildējusi meita.
Vecāki brīnījušies, kā meita pēkšņi tikusi pie tādas turības, bet patiesībā – vajadzējis tikai nopirkt ieejas biļeti un kopā ar draugiem lustējušies līdz rīta gaismai. Divu vienādu Valentīndienu viņas mūžā nav bijis. Arī, strādājot skolā. Piemēram, šogad 3. veterinārmedicīnas kursa audzēkņi nolēmuši būt cits citam par sargeņģeli… Izlozējuši, kurš kuram tāds būs un tālāk viss noticis kā jau pie eņģeļiem.
Visapkārt skanējis daudz labu vārdu, visi jutās mīlēti, loloti, ik pa brīdim kādu īpašā pasta kastē gaidīja slepus ielikta dāvaniņa. Eņģeļi cits citu portretēja, viens otram sacerēja dzejoļus, grūtos brīžos atbalstīja un pats skaistākais tajā visā bija tas, ka jau dažu dienu laikā jaunieši piedzīvoja to, cik ļoti mainās pasaule, ja blakus ir eņģelis…
