Vijciema čiekurkaltē vakar iekūra krāsni kaltes uzsildīšanai, lai pēc dažām dienām uzsāktu svaigo čiekuru žāvēšanu sēklu ieguvei.
Vijciema čiekurkaltē vakar iekūra krāsni kaltes uzsildīšanai, lai pēc dažām dienām uzsāktu svaigo čiekuru žāvēšanu sēklu ieguvei.
“Pašlaik kaltē atrodas 40 hektolitru čiekuru. Novembra un decembra ražu aizvedām uz Kalsnavu, kur strādā ar citu tehnoloģiju. Lai mūsu kaltē iegūtu augstas kvalitātes sēklas, čiekuriem vismaz nedēļu jāatrodas mīnus 10 grādu temperatūrā. Tad čiekuri karstumā labi atveras,” skaidro akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” struktūrvienības “Sēklas un stādi” Austrumvidzemes sēklkopības iecirkņa vadītāja vietnieks Ivars Palejs.
Kalsnavā pirms žāvēšanas čiekurus mitrina. Vijciema kaltei tas neder. Pēc mēģinājumiem kļuva skaidrs, ka iegūto sēklu dīgtspēja ir neapmierinoša. Sēklas žāvēšanas procesā izsūt, nevis kalst.
Vijciema kalti speciālisti cenšas nepārslogot, jo tai vairāk ir muzeja funkcijas. Tomēr nedaudz iekārtas ir jādarbina, jo neapsaimniekota un nekurināta ēka aizies bojā. Gada pirmajos trijos mēnešos lasītos čiekurus žāvēs Vijciemā.
Pērnais nebija sēklu ieguves gads. Čiekurus nežāvēja, vien dažreiz iekurināja krāsni, lai nebojātos ēka un iekārtas. Sēklu ieguve nenotika ne tikai Vidzemē, bet visā Latvijā. Tieši tādēļ tiek veidoti sēklu uzkrājumi, lai tās izmantotu neražas gados. Sēklu trūkuma dēļ stādu audzēšanas cikls nedrīkst apstāties.
“Šis ir cerīgs ražas gads, turklāt iegūsim arī egles sēklas. Iepriekšējais sekmīgai egles čiekuru vākšanai bija pirms pieciem gadiem,” atceras I. Palejs. Austrumvidzemes sēklkopības iecirknī ir 105 hektāri priežu plantācijas un tikai 14 atvēlēti eglēm.
Piebraucot pie kaltes, kā jaunums redzamas uzstādītas šūpoles. Tās mazajiem ekskursantiem. Pērn šo Eiropas kultūras mantojuma pieminekli apmeklēja 580 interesenti, nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš. Interesentiem kalte ir atvērta visu cauru gadu. Šogad pirmā kaltē bija iespējamā Valkas novada pašvaldību vadītāju un speciālistu grupa.
