Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos izskanēja biedrības “Lauksaimnieku apvienība” iecere lūgt Konkurences padomi izvērtēt, vai gadījumā nepastāv aizliegtā vienošanās starp piena pārstrādes uzņēmumiem un (vai) mazumtirgotājiem piena cenas noteikšanā.
“Tas būtu konkurences tiesību pārkāpums. Vēlamies noskaidrot, vai gadījumā tāds ir vai nav konstatējams,” “Ziemeļlatvijai” atzīst biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja, Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Dimanti” īpašniece Sandra Stricka.S. Stricka norāda, ka šobrīd Latvijā pienu no ražotājiem jau iepērk zem pašizmaksas, par cenu robežās no 17 līdz 26 eirocentiem par kilogramu. Visskaudrāk zemo piena iepirkumu cenu uz savu maksātspēju izjūtot Vidzemes un Latgales puses piensaimniecības.“Atbalsts, ko Zemkopības ministrija un Eiropas Savienība devusi, ir nepietiekošs, lai noturētu piena ražošanu līmenī, kāds tas bija pirms Krievijas embargo ieviešanas pārtikai. Laikā, kad Latvija pārāk lēni reaģē uz piena tirgus svārstībām (pasaulē piena cenas kāpj, bet Latvijā vēl stāv nemainīgas vai krīt uz leju), katrs cents, ko maksā piena pārstrādes uzņēmumi, mums ir svarīgāks par svarīgu,” uzsver S. Stricka.Jau vairāk nekā pusgadu pienu zem pašizmaksas realizē arī Bilskas pagasta zemnieku saimniecība “Kalējiņi 1”, kurā ir vairāk nekā 400 slaucamu govju.“Arī es uzskatu, ka kaut kas nav tīrs. Kaut arī nav pierādījumu, viss liecina par to, ka ar piena cenu kaut kas nav pareizi. Vidējā piena iepirkuma cena ir kritusies visā Eiropā, taču pēc jaunākajiem datiem Latvijā tā joprojām ir viszemākā,” stāsta z/s “Kalējiņi 1” īpašnieks Kaspars Putrālis.Pēdējā pusgada laikā viņa lielsaimniecība dzīvo uz iekrātajām rezervēm. Tas savukārt jau smagi sit pa govju veselību un turpmāko piena ražošanu. “Lēnām iznīcinām piensaimniecību valstī. Visapdraudētākās ir mazās saimniecības, kas būs spiestas pārprofilēties,” domā K. Putrālis.Bažas par nākotni ir arī Bilskas pagasta zemnieku saimniecībā “Pakuļi”, kur ir 53 slaucamas govis. “Pakuļu” īpašniece Venta Afanasjeva “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka šobrīd par kilogramu piena saņem 23 centus un tas ir zem pašizmaksas.“Nāk pavasaris, vajag naudu sējai, zālāju sēklai, minerālmēsliem, plēvēm, degvielai. 2010. gadā uzcēlām jaunu kūti, un tagad jāmaksā kredīts bankai. Protams, ir bažas par nākotni Tagad kaut cik subsīdijas palīdz, bet cik ilgi?” raizējas V. Afanasjeva.Citas nozares kolēģu problēmas izprot Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimnieks graudaudzētājs Ivars Ādamsons. “Latvijā piena mazumtirdzniecības cenas ir par 10 līdz 30 procentiem augstākas nekā Vācijā, savukārt piena iepirkuma cena ir daudz zemāka. Uzreiz rodas pamatotas šaubas, vai nav kaut kādi konkurences tiesību pārkāpumi starp pārstrādātājiem vai pārstrādātājiem un veikalu tīkliem, kas piespiež zemniekus pārdot pienu par pašizmaksu, tādējādi dzenot strupceļā piena ražotājus,” spriež I. Ādamsons.
