1820. gadā no Ņujorkas ostas izgāja šoneris “Elizabete”, uz kura klāja atradās 88 no verdzības atbrīvoti afroamerikāņi. Kuģis devās uz Āfrikas rietumkrastu. Arī turpmāk uz turieni devās kuģi ar atbrīvotajiem vergiem. Atvestie cilvēki savu jauno zemi nodēvēja par Libēriju un drīz vien izveidoja to pašu verdzības iekārtu. Šis fakts iešāvās prātā, mūsdienās līdzīgas tendences vērojot Latvijā. Pirms 24 gadiem atbrīvojāmies no kompartijas, kuras vadība necieta pretimrunāšanu un savu domu izteikšanu. Viss, kas nesaskanēja ar oficiālo doktrīnu, tika noslāpēts, bet disidenti novākti pie malas. Tagad pie varas esošās partijas “Vienotība” vadība nolēmusi no savām rindām izslēgt ārstu Juri Vidiņu, jo viņš uzdrošinājies vērsties pret neglītumiem paša partijā. Kad par to sašūmējās sabiedrība, partijas līdere Solvita Āboltiņa paziņoja, ka Vidiņa jautājums atlikts, jo pašlaik Latvijā ir daudz svarīgākas lietas, kas jārisina. J. Vidiņš, pildot pilsoņa pienākumu, bija paziņojis, ka, iespējams, Latgalē notikusi balsu pirkšana par labu “Vienotības” deputātam Dzintaram Zaķim. Drošības policija ir noskaidrojusi, ka balsu pirkšana bijusi. Ar to pietika, lai Vidiņš kļūtu negribēts partijā. Savukārt, kad Dz. Zaķis krāpās ar nodokļiem, tad viņa darbību partijas biedri piesedza. Tieši tā notika kompartijas laikos.“Vienotībai” vairs nav vajadzīgs cilvēks, kuru slavē Latgale kopš Atmodas sākuma. Par Jura Vidiņa paveikto var daudz runāt. Par Solvitu Āboltiņu zinām, ka viņa nav ievēlēta šajā Saeimā, bet tur izdevās iekļūt, aizdabūjot projām priekšā esošo Jāni Junkuru. J. Vidiņš to komentē īsi – vispirms jāstrādā tautas labā, nevis savam labumam.
