Vai spējat iedomāties, ka tagad kādam mājās vēl nav televizora un datora? Birzuļu bibliotēkas vadītājai Vijai Meisterei šo daudziem pašsaprotamo un ikdienā nepieciešamo elektroierīču patiešām nav, toties viņai ir otas, akvareļi un pasteļkrītiņi, ar kuriem top dabas ainavas, portreti, atpazīstami nami un vietas. Zīmējot un gleznojot Vija neļauj pietuvoties skumjām un depresijai, tieši otrādi, mākslas darbi rada prieku ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.
Daļa no pēdējā laikā tapušiem darbiem aplūkojami Vijas darbavietā Birzuļu bibliotēkā, vēl divdesmit Bilskas bibliotēkā un viesnīcā “Kalna ligzda” Smiltenes pagastā. Publiski daudzi bibliotekāres zīmējumi un akvareļi ikvienam redzami Vijas galerijās komunikāciju portālā draugiem.lv. Redzot tos, interesi izrādījušas arī citas iestādes. Izrādās, šī jau ir trešā Vijas darbu ceļojošā izstāde. Pirmo reizi plašākai sabiedrībai viņa atrādīja savus tušas darbus, otrajā reizē – akvareļus.Ja Vijas bērnībā vecāki būtu vairāk ticējuši meitenītes zīmēšanas talantam, iespējams, tagad viņa būtu profesionāla māksliniece. Taču pagātni izmainīt nevar un nevajag, tagad gan viss ir atkarīgs no mums pašiem – varam gausties par dzīvi, bet varam arī padarīt to krāsaināku un dzīvespriecīgāku. “Man jau bērnībā ļoti patika turēt rokā zīmuli. Sākumā kopēju ar koppapīru un tad izkrāsoju zīmējumus. Visu apguvu pašmācības ceļā. Gribējās tālāk prasmes attīstīt mākslas skolā, taču ģimenē augām četri bērni katrs ar savām vēlmēm, taču resursu bija tik, cik bija. Nē, es to nedaru visu laiku, vēlme nodoties mākslai uznāk periodiski. Meita ir izaugusi un prom savā dzīvē, pēc darba bibliotēkā esmu mājās viena. Laiks kaut kā ir jāaizpilda, it īpaši, ja rodas iedvesma,” atklāj Birzuļu bibliotēkas vadītāja.Vaicājot, cik ilgā laikā top viens darbs, viņai mudina palūkoties draugos un pievērst uzmanību fotogrāfiju ievietošanas laikam. Visbiežāk tās ir nakts stundas. “Ar mani ir gluži tāpat kā ar sportistiem, kamēr nav rezultāta, nespēju rimties. Ja iesāku, gribas arī pabeigt. Šonakt tapa vēl viens darbs,” par savu vaļasprieku stāsta Vija.VIEDOKĻIKo par Vijas Meisteres aizraušanos saka citiMalda Pabērza, Bilskas bibliotēkas vadītāja:- Jau iepriekš zināju par šo Vijas vaļasprieku, un man ļoti patīk viņas darbi. Tāpēc ir liels prieks, ka daļa no tiem ir aplūkojami izstādē “Zāles depresijai” mūsu bibliotēkā. Dabasskati mani iedvesmo visvairāk, jo tie uzgleznoti tik dabiski. Arī apmeklētājus, kuri Viju personīgi nepazīst, viņas darbi iepriecina.
Zinaida Bērza, Smiltenes novada muzeja vadītāja:- Ļoti jauki, ka cilvēks tādā veidā attīsta savas prasmes un izpaužas radoši. Šajā materializētajā pasaulē radošums ir ļoti vajadzīgs, lai arī citi varētu smelties iedvesmu. Arī Mēru muižā ir viena Vijas glezna, kas tapa starptautiska projekta ietvaros. Lai arī Vija darbus citreiz rada nomācot skumjas, tie visi ir izdevušies krāsaini un dzīvespriecīgi. Tie ir gluži kā krāsains gabaliņš Mēru dzīvē. Citiem ir vērts tos aplūkot.
