AK, DĀRGĀ ZEME
Kad silti vēji manus prātus jauc Un sniegs gar ceļa malām plok, Nāk pretī pavasars arvien tik jauks, Un dvēslē jauna dziesma top. Ak, dārgā zeme, zeme mana, Pie tevis siets ir viss mans mūžs, Te raudāts, smiets un dejots gana, Caur sirdi zeltains dzintars plūst. Skrien gads aiz gada trauksmains, košs, Ļauj sapņu asniem stiprāk plaukt, Un, jūtot spēkus, kļūstu drošs,
Ka varu jaunus rītus skaut. Ak, dārgā zeme, zeme mana, Pie tevis siets ir viss man mūžs, Te raudāts, smiets un dejots gana, Caur sirdi zeltains dzintars plūst. Kad atvadās nāk rudens kluss Un gaišos sapņus sarma skars, Ļauj, dzimtā zeme, tevi just, Lai jauks un gaišs nāk pavasars! Ak, dārgā zeme, zeme mana, Pie tevis siets ir viss man mūžs, Te raudāts, smiets un dejots gana, Caur sirdi zeltains dzintars plūst.
