Neapšaubāmi, ka Grieķija ir Eiropas civilizācijas šūpulis un tūristu iecienīta zeme, taču tas nevar būt iemesls savu finansiālo saistību nekārtošanai. Pirms dažiem gadiem dzirdēju anekdoti, kura vēsta par to, ka divi dīkdienīgi grieķi smalkā kafejnīcā pasūta dārgus ēdienus un dzērienus. Viens no viņiem jautā, kurš par to varēs samaksāt. Otrs viszinīgi norāda uz garāmejošu vācieti.Vai tiešām tas iespējams? Šķiet, ka paši grieķi tā domā, jo nesenajās vēlēšanās uzvarēja kreisi noskaņotā partija “Syriza”, kuras līderi tautai solīja ne tikai 240 miljardu eiro valsts parāda daļēju norakstīšanu un atmaksas termiņa pagarināšanu, bet arī minimālās algas pacelšanu līdz 700 eiro, atlaisto ierēdņu pieņemšanu darbā un daudzus citus sociālus labumus. Tam atkal esot nepieciešams vairāku miljardu liels aizdevums. Grieķu neomarksists, jaunais valdības vadītājs Ciprass, zīmējoties tautas priekšā un solot praktiski neiespējamo, savu ir panācis. Viņš pieturas pie politikas, ka kazai jāpaliek dzīvai, bet vilkam jābūt paēdušam. Zinām, ka tas var notikt tikai pasakās. Taču Grieķijas līderi pašlaik braukā pa Eiropas Savienību, pārliecinot citas valstis, ka daļa parāda ir jādzēš. Arī citās dienvidu valstīs, piemēram, Spānijā, notiek ļoti plašas manifestācijas, kurās demonstranti pauž, ka parādi jāatlaiž.Pēc partijas “Syriza” uzvaras vēlēšanās kāds sirms bārdains grieķis, kas iztālēm atgādināja sengrieķu varoni, sacīja, – katrai tautai jābūt savai pašcieņai un viņam tāda esot, lai saņemtu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Protams, savā ziņā grieķim ir taisnība, taču, vai cilvēka cienīgu dzīvi nevēlas arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem ar saviem nodokļiem parāds jāatmaksā līdz pēdējam centam.
