Šogad ierastā iksestdienas tirgus, kas līdz šim Smiltenē notika Kalēju ielā, vairs nav. Šajā teritorijā taps peldbaseins.
Šogad ierastā iksestdienas tirgus, kas līdz šim Smiltenē notika Kalēju ielā, vairs nav. Šajā teritorijā taps peldbaseins. Cilvēki ir neapmierināti, ka nav iespējas iegādāties svaigas zivis.
Pašlaik jautājums par tirgu Smiltenē ir tikai diskusiju līmenī. Pašvaldība vairs nealgo darbinieci, kuras amata nosaukums bija Smiltenes pilsētas gadatirgu un izbraukuma tirdzniecības vietas pārzine. “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Smiltenes domes izpilddirektoru Uldi Rudzīti, un viņš apstiprināja, ka zeme Kalēju ielā, kur atradās tirgus, ir pārdota. Tas nozīmē, ka šajā vietā tirgus vairs nebūs. Vai to izveidos citur, pagaidām nav zināms. Līdz galam nav nokārtoti arī jautājumi, kas attiecas uz puķu tirdziņu pie Gaujas ielas un Baznīcas laukuma krustojuma. Arī šī tirdzniecības vieta atrodas uz privātās zemes. Ja tur nākotnē varētu izveidot tirdziņu, tas būtu jādara zemes īpašniekam.
Joprojām darbojas un arī turpmāk pircējus un pārdevējus pulcinās tirdzniecības vieta pie “top!” centra, tomēr daudzu iedzīvotāju neapmierinātību izsauc fakts, ka pagaidām nav atrasta vieta, kur tirgotāji varētu piedāvāt svaigas zivis.
“Tirgotājiem ar priekšlikumiem jāvēršas pašvaldībā, tad mēs tos izskatīsim un lemsim,” iesaka U. Rudzītis. Lai varētu tirgoties ar šiem pārtikas produktiem, tirgotājiem ir jāsaņem atļauja arī no Pārtikas un veterinārā dienesta.
“Interesējāmies pašvaldībā un cerējām, ka līdz pagājušajai sestdienai jautājums būs atrisināts. Mēs, protams, meklējam jaunu tirdzniecības vietu, bet arī citur pilsētā ir privātīpašnieku zemes,” stāsta Mudīte, kura līdz šim sestdienās piedāvāja smilteniešiem zivju produkciju. Viņa uzskata, ka Smiltenē pieprasījums pēc viņas piedāvātajiem pārtikas produktiem ir labs, jo veikalos šo preču sortiments ir citādāks. Sestdienu rītos pie zivju tirgotājiem parasti veidojās garas rindas. Cilvēki iecienījuši svaigās reņģes, butes, nēģus, līdakas un citas zivis, kuras uz lielo veikalu letēm neparādās vai nokļūst ļoti reti. Nenoliedzami, ka tirgotājiem braukt uz Smilteni ir izdevīgi, tāpēc viņi turpinās meklēt variantus. Mudīte cer, ka līdz ceturtdienai viņa uzzinās, vai sestdien varēs ierasties pilsētā un tirgoties.
Vaicāts par gadatirgu tālāko likteni, U. Rudzītis teic, ka par to pašvaldība vēl lems, bet pieļauj, ka šo tradicionālo pasākumu varētu rīkot divas vai trīs reizes gadā. Varētu būt, piemēram, rudens un pavasara, kā arī Līgo dienas tirdziņš.
Publikācijas tapšanas laikā mums piezvanīja viens zivju tirgotājs un pastāstīja, ka nesekmīga izrādījusies iecere vienoties ar bijušā tirgus laukuma jaunajiem īpašniekiem. Lai gan būvniecības sagatavošanas darbus viņi iecerējuši uzsākt tikai pavasarī, rakstisku atļauju, ka pagaidām tur var turpināt tirgot zivis, viņi izlēmuši nedot. Tirgotāji vēl iecerējuši sazināties ar puķu tirdziņa zemes īpašnieku un domā, ka reizi nedēļā varētu tirgoties autostāvlaukumā iepretī bijušajam universālveikalam. Arī šajā gadījumā vispirms jāpanāk rakstiska vienošanās ar zemes īpašnieku. “Ziemeļlatvija” sekos notikumiem un informēs lasītājus.
