Valsts kontrole ir veikusi revīziju atkritumu apsaimniekošanas nozarē. VK vērtējumā laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam iedzīvotāji Ziemeļvidzemes reģionā par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 2 054 087 eiro. Šāds atzinums satraucis daudzus iedzīvotājus.
Revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai pašvaldības ir nodrošinājušas, ka atkritumu apsaimniekošanas maksā iekļautas tikai pamatotas izmaksas, un vai pašvaldības un Valsts vides dienests nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzības prasības.
Kubikmetrus pārvērš kilogramosValsts kontrole (VK) secinājusi, ka Ziemeļvidzemē un citviet Latvijā pārmaksa par atkritumu apsaimniekošanu veidojusies, jo apsaimniekotāji piemērojuši faktiskajai situācijai neatbilstošu maksas aprēķina metodiku un nepamatoti iekasējuši dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam nenodotu atkritumu glabāšanu. Tas noticis dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem – atkritumu apsaimniekotājs nepamatoti iekasējis dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam faktiski nenodotu atkritumu apglabāšanu. Manipulēt iespējams ar pārrēķina koeficientiem, savākto kubikmetru skaitu mākslīgi palielinot. Nepareizi pārrēķinot atkritumu apjomu no tilpuma (kubikmetri) vienībām svara (kilogrami) vienībās, tiek nepamatoti palielināta atkritumu apsaimniekošanas maksa. Piemēram, ka viens atkritumu kubikmetrs sver 200 kilogramu. Taču tas nav korekts aprēķins, jo iedzīvotāji maksā par noteiktu atkritumu tilpumu, bet apsaimniekotājs uzskaita kilogramus. Poligonā reāli noglabātais atkritumu apjoms ir bijis par 300 432 kubikmetriem mazāks nekā norādīts rēķinos iedzīvotājiem.Vēl viena iespēja tikt pie miljoniem atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir dabas resursu nodokļa (DRN) piemērošana. Pat samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, no iedzīvotājiem šis nodoklis tiek iekasēts iepriekšējā apjomā. VK informē, ka pašvaldības ir atbildīgas par to, lai visi atkritumu radītāji būtu noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Vairākas pašvaldības izpelnījās aizrādījumus tāpēc, ka daudzi privātmāju īpašnieki nav noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Piemēram, Valkai to nekādi nevar pārmest, jo SIA “Valkas namsaimnieks” ļoti rūpīgi seko tam, vai visām mājsaimniecībām ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotājiem, taču ir novadi, kuros līgumus noslēguši mazāk par pusi privātmāju īpašnieku. Tādējādi netiek novērsta vides piesārņošana, jo atkritumi kaut kur jāizmet vai jānorok, un, iespējams, līgumus noslēgušie iedzīvotāji ir spiesti apmaksāt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus arī par līgumus nenoslēgušajiem iedzīvotājiem.
Valsts mēroga problēmaZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane “Ziemeļlatvijai” pauž, ka ziņojumā norādītais atklāj nozares problēmas, kas skar vienotu maksas aprēķināšanas kārtību un metodiku par dabas resursa nodokļa iekasēšanu no atkritumu apsaimniekotājiem.“Valsts kontroles ieteikumus, kas izteikti SIA “ZAAO”, uzņēmums kopā ar pašvaldībām izpildīs. Šobrīd ZAAO atkritumu apsaimniekošanas maksa ir noteikta pēc spēkā esošajiem normatīviem. Aprēķini par atkritumu apsaimniekošanu veikti pēc spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem piemērojot principus, kas noteikti Ziemeļvidzemes reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2006.-2013. gadam, kuru apstiprināja Ministru kabinets, kā arī ievērojot rokasgrāmatu faktoru lietošanai sadzīves atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām, kuru izstrādāja Latvijas vides aģentūra,” informē Z. Leimane. Viņa uzskata, ka DRN piemērošana ir valsts mēroga problēma, jo atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir strauji attīstījusies, bet normatīvais regulējums nav audzis līdzi. Aprēķini par atkritumu apsaimniekošanu un arī maksa par pakalpojumu SIA “ZAAO” klientiem tiek noteikta pēc spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem. ZAAO bija pirmais atkritumu apsaimniekotājs, kurš poligonā “Daibe” izveidoja atkritumu priekšapstrādes centru. Šobrīd Latvijā ir četri poligoni, kuros notiek nešķirotu atkritumu pāršķirošana, bet noteikumi, kā piemērojams un iekasējams DRN par atkritumu pieņemšanu poligonā, nav precizēti.“Esam ieinteresēti, ka nevis katrs atkritumu apsaimniekotājs domā, kā mainīt metodiku savā darbā, bet visā valstī, visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos tiek noteiktas vienādas sistēmiskas izmaiņas. Tāpēc esam gandarīti, ka pagājušajā nedēļā pēc Valsts kontroles paziņojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apliecināja, ka ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu izvērtēšanas un pilnveidošanas,” uzskata Z. Leimane.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinīgi novērtējusi VK veikto revīziju atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc vairāki no ieteikumiem sniegs atbalstu jau aizsāktajā darbā, lai pilnveidotu un uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. VIEDOKĻIVents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:- ZAAO uzskata, ka Valsts kontrole nav ņēmusi vērā atkritumu šķirošanas izmaksas un atkritumu apsaimniekotāji turpinās diskutēt ar Valsts kontroli par metodiku, kā nonākts pie šādiem secinājumiem. ZAAO dibinātāji ir tikai pašvaldības, un to sapulcē mums parādīs visus aprēķinus. Līdzšinējā pieredze ar Valsts kontroles secinājumiem itin bieži ir parādījusi, ka paziņojumi grūti saprotamu iemeslu dēļ ir bijuši pārsteidzīgi. Dažādām institūcijām aprēķinu metodes ir atšķirīgas. Domāju, ka pagaidām ir pāragri sacīt, vai tiekam apkrāpti. Ja atklāsies, ka krāpšanās ir notikusi, dibinātāji no ZAAO prasīs atbildību. Iedziļinoties visā, redzēsim, kurai no pusēm ir taisnība. Protams, pašvaldības ir ieinteresētas, lai maksātu mazāk. Taču vispirms ir jāveic pamatīgāka situācijas izpēte. Nesastrēbsim karstu un neizdarīsim pārsteidzīgus secinājumus. Līdzšinējie ZAAO auditi noteikuši, ka aprēķināšanas metodika ir pareiza.
Ivo Meļķis, SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis:- Mēs nevaram ietekmēt ZAAO noteikto tarifu par atkritumu apsaimniekošanu. Viņi mums iesniedz pašu noteikto summu par tilpuma vienību, un mēs to maksājam, jo nevaram apšaubīt un mums nav iespēju sacīt, ka tas ir par lielu vai par mazu. Mums nav datu par tarifa izstrādāšanas metodiku.
