Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Četras lietas, ko lauksaimnieki sagaida no topošajiem Eiropas parlamenta deputātiem

pixabay.com

Godīgi tiekšmaksājumi, saprātīga zaļā politika, godīgi tirdzniecības noteikumi un birokrātijas mazināšana nozarē ir galvenie darbības virzieni, kuros lauksaimniecības nozares pārstāvji sagaida aktīvu Eiropas Parlamentā (EP) ievēloto Latvijas deputātu iesaisti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Biedrība “Zemnieku saeima”, dodoties uz EP vēlēšanām 8. jūnijā, aicina ņemt vērā arī Latvijas kandidātu nostāju ar lauksaimniecību saistītajos jautājumos.

“Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs par sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem EP: ““Zemnieku saeima” aktīvi strādā Eiropas institūcijās, pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, tāpēc mums ir ļoti būtiska sadarbība ar Latvijas deputātiem EP. Svarīgi, lai jaunievēlētie deputāti būtu gatavi mūs uzklausīt un cīnīties par Latvijas lauksaimniekiem. Nākamajā sasaukumā no Latvijas pārstāvjiem EP sagaidām četras lietas, kas ilgtermiņā ietekmēs Latvijas lauksaimniekus.”

Godīgi tiešmaksājumi un spēcīgs ES daudzgadu budžets 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valters Zelčs norāda, ka ir jāpanāk, lai Latvijas lauksaimniekiem tiktu nodrošināts Eiropas Savienības vidējais tiešmaksājumu līmenis. “ES budžets ir niecīgs, to veido vien nedaudz vairāk nekā 1% no ES iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā to, ka papildus tradicionālajām politikām, piemēram, lauksaimniecībai un kohēzijai, ES ir izrādījusi ambīcijas daudz spēcīgāk strādāt arī drošības virzienā, ir pilnīgi skaidrs, ka ar esošo ES budžeta apjomu visam nepietiks. Primāri, mēs kā lauksaimnieki vēlētos redzēt ES budžeta palielināšanu, kā rezultātā beidzot varētu panākt reālu tiešmaksājumu izlīdzināšanu, vienlaikus finansējot arī virkni no jaunajām ES prioritātēm. Tomēr, budžeta palielināšana ir ļoti sarežģīts process. Gadījumā, ja budžetu palielināt nebūs iespējams, domāju, ka mēs kā Latvijas lauksaimnieki, esam gatavi izvērtēt tiešmaksājumu saglabāšanu esošajā līmenī, pie nosacījuma, ka tām ES dalībvalstīm, kuru tiešmaksājumu līmenis ir virs ES vidējā, šie maksājumi tiek samazināti.”

Saprātīga zaļā politika

“Zemnieku saeima” uzskata, ka ir jāpārskata iepriekšējā EP sasaukumā pieņemtie zaļā kursa politikas ieviešanas lēmumi. V. Zelčs: “Iepriekšējā EP sasaukuma vairākums atbalstīja ambiciozas zaļās politikas iniciatīvas, taču neizvērtēja to potenciālo ietekmi uz lauksaimniecību. Uzskatām, ka šāda lēmumu pieņemšana ir pretstatā ilgtspējīgai un pamatotai attīstībai. Arī liela daļa lauksaimnieku protestu radās tieši tādēļ, ka politiskā līmenī “no augšas” tika uzspiestas ārkārtīgi ambiciozas stratēģijas, kuras praksē nebija reāli ieviešamas. Šī iemesla dēļ esam pārliecināti, ka virknei zaļo kursu regulējošo aktu nepieciešams visaptverošs ietekmes novērtējums, un gadījumos, kad mērķu sasniegšana nav reālistiska, tie ir jāpārskata.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Godīga tirdzniecība ar trešajām valstīm

ES ir jānovērš dubultie pārtikas standarti, precīzāk, atšķirīgās ražošanas prasības ES ražotai un no trešajām valstīm ievestai pārtikai. “ES ir visaugstākie pārtikas kvalitātes un tās ražošanas standarti pasaulē. Tomēr, īstenojot starptautisko tirdzniecību, ES tiek importēti produkti, kuri ražoti ar metodēm, kuras ES ir sen aizliegtas, vai pat nekad nav bijušas atļautas. Ieviešot ilgtspējīgas pārtikas prakses, nedrīkst vides un klimata aizsardzības slogu uzvelt tikai savām dalībvalstīm, tāpēc importētajai pārtikai jāuzstāda tādi paši ražošanas standarti, kādi ir ES ražotajai pārtikai,” skaidro V. Zelčs.

Birokrātijas mazināšana

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

ES ir jāizvērtē lauksaimniekiem izvirzītās atskaišu prasības. V. Zelčs uzsver: “ES ir “aizrāvusies” ar savu uzņēmēju ikdienas darbības birokratizēšanu. Aizejošā sasaukuma laikā nonācām pat pie tik absurdas situācijas, kad lauksaimniekiem par ikdienas pienākumu tika uzdots fotografēt savus traktorus, sējmašīnas, dzīvniekus, kūtsmēslus, utt. Kaut arī kontrole ir svarīga, nākošajam EP sasaukumam ir jāspēj nodalīt lietas, ko nepieciešams zināt, no tām, kuras ierēdņiem šķiet interesanti zināt.”

Biedrība “Zemnieku saeima”, gatavojoties EP vēlēšanām, uz sarunām aicinājusi to desmit partiju pārstāvjus, kam, kā rāda sabiedrības aptaujas, pastāv iespēja iekļūt EP. Sarunu ieraksti skatāmi “Zemnieku saeima” Youtube kanālā, kur pieejams arī kopsavilkums pēc diskusijām.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.