Ir cilvēki, kuri nesaplūst ar pūli. Tumšie garie mati, brūnās lielās acis, žilbinošais smaids un skaistais iedegums atšķir jauno dāmu no pārējiem. Pirmajā brīdī šķiet, ka tā ir kāda ārzemniece, kuras publicētās fotogrāfijas sociālajos tīklos ļauj secināt, ka viņai ir viss, par ko citi tikai sapņo – soļa attālumā dzidrais okeāna ūdens, palmas, saule lutina visu gadu, apkārt smaidoši un laimīgi cilvēki, elpu aizraujošas ekskursijas, atpūtas un izklaides iespējas un tas viss Kanāriju salās.
Izvēlas tālāko punktu kartēViņa nav vietējā. Tā ir Smiltenes tehnikuma absolvente Tīna Krieķe, kuras ārējais skaistums ir tikpat spēcīgs kā viņas harizma, mērķtiecīgums un darba spējas. Tīnas sirdī Latvijai un ģimenei vienmēr būs īpaša vieta, taču jau vairāk nekā divus gadus viņa nespēj pretoties Kanāriju salu valdzinājumam. Viss aizsākās skolas laikā, kad bija jāizvēles, kurp iziet kvalifikācijas praksi. Tolaik viesnīcu pakalpojumu kursa audzēknei skolotāja Inguna Avota piedāvāja iespēju stažēties vairākās valstīs. “Paņēmu rokās karti, no piedāvātajām iespējām apskatījos vistālāko iespējamo punktu kartē. Tās bija Kanāriju salas! Nedomājot piekritu doties turp. Pēc mēneša jau biju tik ļoti iemīlējusies vietā, krāsās un kultūrā, ka ļoti ātri sapratu – pēc praksē pavadītiem sešiem mēnešiem es te atgriezīšos. Kad prakse noslēdzās, man atļāva palikt vēl divus mēnešus. Pēc tam atbraucu uz Latviju, pabeidzu skolu un nedēļu pēc izlaiduma sēdos lidmašīnā,” atceras jaunā dāma.Prakses vieta un arī šā brīža darbavieta ir viena no četru zvaigžņu ķēdes viesnīcām salā – liela, grezna un ar augstām prasībām, kas dod darbu vairāk nekā divsimt cilvēkiem, lielākoties ārzemniekiem.
Ar lielu prieku un aicinājumuTīnas darbs viesnīcā ir saistīts ar bāru, restorānu, kā arī banketu un pasākumu rīkošanu. “Man ļoti patīk mans darbs, mani kolēģi un pienākumi. Jau no pirmās dienas kā praktikante visu darīju ar lielu prieku un aicinājumu un acīmredzot tādējādi sevi ļoti labi pierādīju, tāpēc problēmas atgriezties man nebija. Lieti noder arī angļu un krievu valodas zināšanas, jo bieži sanāk tulkot,” stāsta Tīna.Interesanti ir tas, ka ar tūrismu saistītās lielās kompānijas salās, pieņemot darbā cilvēkus, priekšroku dod ārzemniekiem. Iemesls nav zemāka samaksa, bet valodu zināšanas. “Lai cik savādi tas nebūtu, vietējie ļoti slikti runā angļu valodā, tas viņiem ir liels mīnuss. Tāpēc mani kolēģi ir vācieši, itālieši un daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji,” atklāj latviete.Prakses pirmsākumos viņa spilgti izjuta valodu nezināšanas barjeras. Kad Tīna Kanāriju salās ieradās praksē, bija viena no daudzajiem praktikantiem. Jauniešiem netika dots daudz laika, lai izskaidrotu pienākumus, tikai pateica, ka jābūt tikos tur un tur, jāpaņem forma un jāgaida nākamās norādes. Sagaidīja cilvēks, kurš runāja vienīgi spāniski. “Tad man ar dažiem vārdiem, kurus sapratu un nesapratu izskaidroja pienākumus un nostādīja situācijas priekšā – skaties, centies, ej un dari. Atceros, ka zvanīju tētim un lūdzu, lai brauc man pakaļ, ka gribu mājās. Tētis teica, lai pagaidu un dodu šai vietai iespēju. Viņam bija absolūta taisnība,” tēta vārdos ieklausījās meita.Tās bija pirmās grūtības, kuras ātri vien aizmirsās. Jo vairāk Tīna iepazina vietu, kur dzīvo un strādā, jo vairāk tā iepatikās. Lielu gandarījumu darbā latvietei sniedz cilvēki, kuri viesnīcā izbauda atvaļinājumu. “Esmu diezgan aktīva personība, un esmu sapratusi, ka man ļoti patīk darbs ar cilvēkiem. Patīkama apziņa, ka izdari labu un kāds ir ļoti priecīgs, sakot paldies par augsto servisu, par to, ka mūsu dienu padarījāt skaistu,” Tīna atklāj, cik būtiski ir strādāt ar pilnu atdevi.Tūristi Kanāriju salās ir visu gadu, šobrīd tie vairāk ir ceļotāji no Skandināvijas valstīm, bet vasaras sezonā biežāk ierodas vācieši, angļi, franči, krievi. Ir gadījies arī satikt latviešu tūristus. “Viņi parasti samulst, ieraugot mani, bet jau nākamajā mirklī sāk stāstīt savus iespaidus par salu. Es arī izmantoju iespēju un iesaku labākās apskates un atpūtas vietas,” piebilst smaidīgā un pozitīvā viesnīcu biznesa darbiniece.
Nevis cīnās, bet dzīvo un izdzīvoVaicājot par dzīves dārdzību tūristu iecienītajā vietā, ko bieži mēdz dēvēt par paradīzi zemes virsū, Tīna atklāj, ka, mierīgi dzīvojot (ar to saprotot dzīvokļa īres rēķinus, pārtikas iegādi, ikdienas tēriņus un nelielas ekskursijas), bankas kontā neesot jāskatās. Viņa nejūtas kā izdzīvotāja, kurai jādomā, kā iztikt no algas līdz algai. “Daudziem Kanāriju salas asociējas ar ļoti lielu dārdzību, bet tā nemaz nav. Jā, pārtika un apģērbs ir mazliet dārgāki kā Latvijā, bet ir arī lietas, kas pie mums maksā mazāk. Piemēram, tagad atvaļinājuma laikā Latvijā iegāju veikalā Smiltenē un redzēju, ka Spānijas gurķi kilogramā maksā vairāk nekā divi eiro, bet pie mums pirms prom braukšanas tos varēja nopirkt par 19 centiem. Arī augļi ir ļoti lēti, apelsīni kilogramā maksā 49 centus,” stāsta Tīna.Ja darbā viņa sevi atdod visu, tad brīvajā laikā cenšas nesēdēt mājās, bet iegūt labāko sev, ko sniedz salas daudzveidība un iespējas. “Liekas, viss jau ir redzēts, bet katru reizi, dodoties pa to pašu ceļu, pamani ko jaunu. Mums ir ļoti skaistas un labiekārtotas pludmales, tirkīzzils okeāna ūdens un baltas smiltis, tas ir tas, kādēļ brauc tūristi. Pludmalēs visu gadu darbojas restorāni un kafejnīcas, ir daudzveidīgas aktīvās atpūtas iespējas. Noteikti vērts ir apskatīt mazās ostas pilsētiņas, kur nodarbojas ar zvejniecību, vēsturiskās ēkas. Tajā pašā laikā salas vidū ir kalni, kur ziemas sezonā to virsotnēs var redzēt sniegu. Vietējiem tas ir ļoti ekskluzīvi,” atklāj latviete.Tāpat kā dienā, tā arī naktīs esot daudz atpūtas un izklaižu iespēju visām gaumēm, atliek vien izvēlēties piemērotāko. Sākotnēji pie tā Tīnai bija jāpierod, jo skaļā naktsdzīve nekad nenorima ātrāk par trijiem naktī.“Klimata iespaidā vietējie cilvēki ir ļoti draudzīgi un atvērti. Gaisa temperatūra te nekad nenokrīt zemāk par plus divdesmit grādiem, tas ļauj vietējiem pēc iespējas vairāk uzturēties ārpus mājas. Tāpēc viņi jau no mazotnes ir iemācījušies būt ļoti komunikabli. Sākumā es samulsu, bet tagad esmu pieradusi un zinu, ka tas ir tikai normāli, ja pieturā, gaidot autobusu, ar tevi pēkšņi sāk runāt nepazīstams cilvēks, kurš vienkārši šādi kavē laiku. Sarunas var būt par jebko – laiku, cilvēkiem, klimatu, politiku. Cilvēki vienkārši īsina laiku sarunājoties. Viņiem neko citu no tevis nevajag, beigās vēl novēl jauku dienu,” tautu rakstura atšķirības atklāj tehnikuma absolvente. Dažādu barjeru pārvarēšana Tīnai ļāvusi būt atvērtākai.
Spēj novērtētTīna pavisam noteikti ir no tiem cilvēkiem, kura nevis gaidīs un cerēs, ka viss viņai tā vienkārši iekritīs rokās, bet pati ies un šķietami neiespējamo padarīs par iespējamu. Izrādās, viņa savā darbavietā vecuma ziņā ir jaunākā, taču tas ne mirkli nav liedzis parādīt, cik daudz ir viņas spēkos. Šobrīd viņa diezgan tekoši runā spāņu valodā un saka: “Vislabākais veids, kā apgūt jebko, ir izmest tevi ārā no laivas un vienkārši likt peldēt. Tad esi motivēts iemācīties, jo citu variantu nav.”Jauno sievieti atšķirīgu padara arī tas, ka viņa nav no tiem, kuri saka, cik Latvijā viss ir slikti, ka savu nākotni ar dzimteni nevēlas saistīt.Tieši prom esot, latviete novērtē mājas. Pusaudžu gados gribējās ātrāk un tālāk prom no mājām, bet tagad tās pietrūkst. “Latvija patiesībā ir brīnišķīga valsts, ko varu saukt par savām mājām, un tā ir ļoti liela vērtība. Dažreiz gan esmu saskumusi par šejienes cilvēku neatvērtību. Mēs tomēr esam ziemeļnieki, kuri nespiedīsim divas bučas uz vaiga, mēs paspiedīsim roku, bet tik un tā pietrūkst smaidu un vēlējumu jaukai dienai,” atzīst Tīna.Te viņu visvairāk sajūsmina kopā būšana ar ģimeni, vecmāmiņas iekurtā krāsns un mūrītis mājās Launkalnes pusē, kā arī redzētās pārmaiņas Smiltenē – skaistais un izremontētais kultūras centrs, kurā ieejot pirmajā mirklī apjukusi, un renovētās dzīvojamās mājās. Vienīgi žēl par nozāģēto ģimnāzijas bērzu birzi.Vaicājot par nākotnes plāniem, Tīna tagad labi jūtas Kanāriju salās, kurās dara darbu, kas viņai sirdij tuvs, un jūtas laimīga. Tikpat labi varot pienākt diena, kad viņa Latvijā iegādājas mazu, jauku mājiņu. Nekad nevari zināt, kas ar tevi notiks pēc laika, tāpēc ir svarīgi izdzīvot šodienu.
