Izmetot līkumu Madonas novadā

Kādā sestdienā devāmies ciemos uz Madonas novadu pie darbīgiem ļaudīm.
Cesvaines muižas kompleksā atrodas smēdes ēka, kas būvēta vēl pirms Cesvaines pils – ap 1880. gadu. Šobrīd ēku iegādājusies trīs bērnu ģimene. Kad ierodamies, smēdes ēkai tiek likts jauns jumts.
“Cesvaines smēde celta pirms Cesvaines pils. Kā jau īsteni saimnieki viņi uzcēla saimniecības ēkas un tad tikai savu māju. Man ir no Latvijas laika avīzes rakstiņš, ka šeit aicināja zemniekus uz semināru, kā pareizi apkalt zirgus. Ēkā bija smēde, tad kokapstrādes darbnīca, pienotavas laboratorija, būvmateriālu veikals, kantoris, dispečeru punkts. Tur stūrī ir soliņš, kuru nevar dabūt ārā no zemes, tikai nofleksēt. Es nezinu, kā tas tur ir iemetināts. Man nāca kundzītes un stāstīja, ka viņas uz tā soliņa sēdējušas un gaidījušas autobusu, savukārt šoferīši gaidījuši norīkojumus, uz kurieni jābrauc un kas ir jāved. Padomju laikos te tāds riktīgs aprites centrs bijis. Tad šeit ir bijis nelikvīdo olu veikals. Tad bijusi nūdeļu ādu glabātava. Tad bijis diakonijs, sociālie dzīvokļi, humpalas. Daudziem te ir bijusi darba pieredze, interese, sentiments un atmiņas,” stāsta smēdes tagadējā saimniece Diāna Druvaskalna.
Kamēr aplūkojam ēku, saimniece cep pankūkas, par kurām arī ir savs stāsts. Viņa pieteikusies mājas kafejnīcu dienām, bet, izrādās, vīrs tobrīd bijis aizņemts un nevarēja piedalīties. Tā nu viņa izdomāja, ka varētu piedāvāt viesiem pankūkas. “Tajās trīs dienās man bija pankūkas – maziņās un pildītās ar šķiņķi, sieru un arī ar banāniem un “Nutellu”,” atceras Diāna.